Ežulis Pēcis un sienāzis

Agri no rīta ežulis Pēcis pieleca kājās un nespēdams sagaidīt, kamēr mamma pagatavos pankūkas, izskrēja ārā, apsolīdams paēst ogas pie krūma. Pankūkas jau labi garšo arī aukstas, tās būs pusdienās.

Šodien ežulis Pēcis vēlējās sameklēt Sienāzi un redzēt – cik viņš īstenībā ir liels. Vakar vakarā viņi tā dziedāja mežmalas pļavā! 

Ežulis Pēcis un vardes

„Kvā, kvā, kvāāākš, kvā kvā kvākvākvāāāā,” kādu vakaru pēkšņi dārza dīķī iedziedājās varžu koris. 

Ežulis Pēcis sēdēja uz lieveņa un ēda no krūma ērkšķogas, un izbrīnā palika ar vaļēju muti – kas tā bija par dziedāšanu. Mamma bija stāstījusi par vardēm, bet ežulis vēl nekad tādu dzīvē nebija redzējis. Un, ja viņas šitādu koncertu var uztaisīt, tad jau noteikti būs šaaauuusmīgi milzīīīīgas, tā ežulis nodomāja un nolēma, ka jāiet iepazīties.

Ežulis un lietus

Ernest, dzirdi kā ārā līst?

Ārā līst tik spēcīgi, ka mazais ežulis Pēcis sākumā nesaprata, kas notiek. Viņš gulēja gultiņā, apsedzies ar smaržīgu upeņu lapu, kad pēkšņi sākās negaiss, lietus bungoja pa mājas jumtu tik skaļi, ka ežulis nobijās un ierāpās pie mammas gultā.

Kā ežulis Pēcis palīdzēja skudriņai

Zini, ko šodien, Ernest, ežulis Pēcis satika?

Ernests jau sauc: „Gliemezi, gliemezi.”

Nē, Ernest, Gliemezīti viņš nesatika, lai arī gliemeži kustas ļoti lēni, tomēr nakts ir gara, un gliemezis bija paspējis aiziet tālu prom, ka Pēcis nevarēja viņu sasaukt, bet šodien ežulis, iznākot no alas pirmo pamanīja skudru, kas žigli, žigli tekalēja, it kā kaut ko meklēdama.

Pirms 30 gadiem tiešām bērni bija savādāki?

Mūsdienās, kad paklausās, kāds ir vidējais vecums, kad bērniem vairs nav vajadzīgs pampers, ir apmēram 2 gadi. Ir dzirdēti arī gadījumi, kad 3 gadīgam bērnam vēl ir pampers. Tieši tāpēc omīšu stāsti par mūsu bērnību, kad visi bērni jau no gadiņa vecuma esot gājuši uz podiņa, liekas neticami.

Šodien man gribas parunāt par tēmu, ko ierosināja Gazele: “Mans vīra mātes standarta teikums: "Mani bērni jau no 8 mēnešiem paši prasījās". Negribas jau strīdēties un savu taisnību pierādīt, bet mani tikai tirda jautājums, kā prasījās?”

Karstums un zobi

Šausmīgāku salikumu laikam nevar iedomāties - nežēlīgs karstums, jau tā bērnam grūti, bet nē - vēl zobi nāk!
Mammai to visu klausoties nav vieglāk kā bērnam.

Sapņoju par septembri!

Ežulis un karstums

Karstā laikā jānes ārā vanna ar ūdeni, vai ne, Ernest? Ne tikai cilvēkiem vajadzīga veldze, bet arī dzīvnieciņiem. Mūsu draugs ežulis Pēcis arī ļoti mīl ūdeni. Un arī viņam šīs karstās dienas ir īstas mocības.

Agri no rīta izskrējies pa slapjo zāli, ežulis Pēcis devās brokastīs. Uzēdis jāņodziņas un upenes, ežulis tika pie aveņu kūkas, viņš pieēda puncīti pilnu tā, ka sāka nākt miegs. Cik bij.. kāda stundiņa? Pavisam nedaudz ežulis Pēcis atlaidās atpūsties, kamēr mamma rosījās pa virtuvi.

Kad ežulis pamodās, viņš steigšus gribēja doties ārā, visa interesantā pasaule pilnīgi sauc ežuli ārā, un viņš atvēra durvis.