Kā ežulis Pēcis palīdzēja skudriņai

Zini, ko šodien, Ernest, ežulis Pēcis satika?

Ernests jau sauc: „Gliemezi, gliemezi.”

Nē, Ernest, Gliemezīti viņš nesatika, lai arī gliemeži kustas ļoti lēni, tomēr nakts ir gara, un gliemezis bija paspējis aiziet tālu prom, ka Pēcis nevarēja viņu sasaukt, bet šodien ežulis, iznākot no alas pirmo pamanīja skudru, kas žigli, žigli tekalēja, it kā kaut ko meklēdama.


„Labdien!” Ežulis sauca.

„Labdien, labdien,” skudra ātri nobēra vārdus kā pupas. Kā pupas, tu brīnies? Jā, tā saka, kad kāds ļoti ātri runā, jo droši vien steidzas. Nober vārdus kā pupas.

„Kas Tu tāda esi?” ežulis vaicāja.

Skudra, nepaceldama galvu, atsauca: „Es esmu skudra. Nav laika, nav laika, man jāstrādā.”

„Ko tu strādā?” Ežulis sāka brīnīties, jo redzēja, ka skudra tikai skraida no vienas vietas uz otru, it kā visu ošņādama, bet degunu viņš skudrai nemanīja.

„Mēs ceļam māju, jāvāc materiāli. Tāpēc nav laika, nav laika pļāpāt...” skudra nobēra un turpināja skraidīt.

„Es arī varu vākt materiālus?” Ežulis vaicāja.

Skudra apstājās, un izbrīnīta pārjautāja: „Tu gribi celt māju? Vai tad tev jau nav māja?”

„Es gribu palīdzēt tev,” Ežulis teica un sāka ošņāties, skraidot turpu šurpu. Jā, Ernest, tieši tā. (Ernests nometies četrrāpus apošņā katru puķīti..) „Ko mēs tieši meklējam?” Ežulis Pēcis vaicāja.

„Es meklēju mazus zariņus, priežu, egļu skujas, sūniņas,” skudra atbildēja, „redzi, tādas kā tās tur, tikai mazākas, jo tās ir par lielu, nespēju panest.”

Ernest, paskat, kādas skujas saķērušās sūnās, redzi?

Ežulis piegāja klāt pie sūnām, kas piebirušas pilnas ar skujām, apošņāja, paņēma gabalu un uzlika sev uz adatām: „Kur man jānes?”

Skudriņa no priekiem sasita plaukstas un rādīja ceļu. Kopā ar ežuli Pēci viņa tajā dienā sagādāja daudz celtniecības materiāla un vēlāk sacienāja ežuli ar priežu tēju. Kad tēja bija izdzerta, skudras ķērās pie darba, bet ežulis vēroja, cik ātri tās kustās, un kā palēnām ceļas viņu māja.

Ernests apgūlies uz vēdera, cītīgi skatās, kā maza mazītiņa skudra stiepj lapas gabaliņu, kas divreiz lielāks par viņu pašu, un nopūšas. Grūti būt tik mazam. Ir tik labi, ja kāds lielāks palīdz.

Aizgājis mājās, ežulis mammai teica, ka arī grib tādu māju kā skudrām.
Mamma smaidīja un teica, ka ezīši tādās nedzīvo. Ezīši dzīvo ežu mājās, tāpat kā cilvēki dzīvo cilvēku mājās, tik šad tad var kaut kur doties un ņemt telti līdzi, vai ne, Ernest?