tag:blogger.com,1999:blog-74166623591426613152024-03-05T21:04:47.111+02:00mammas dienasgrāmataIlze Lipskahttp://www.blogger.com/profile/16170043366591708426noreply@blogger.comBlogger79125tag:blogger.com,1999:blog-7416662359142661315.post-78041349092140557342012-03-02T21:02:00.001+02:002012-03-02T21:02:28.093+02:00Asakas uz sejasAr šito joku nevaru nepadalīties... Tētis pāris dienas dzīvodams pa māju nav skuvies. Ernests tagad vakarā to ievēro un prasa tētim, (savu šī brīža iemīļotāko jautājumu) - Kas tas tāds? Kāpēc Tev tur asakas? Tu zivis ēdi? <br />
Tētis, ar grūtībām turēdams smieklu lēkmi, skaidro Ernestam, ka tā ir bārda, nevis asakas.Ilze Lipskahttp://www.blogger.com/profile/16170043366591708426noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-7416662359142661315.post-1787783265407512232011-10-25T13:01:00.000+03:002011-10-25T13:01:34.766+03:00Skatīšos, kā viņa nebraucVāram pusdienas, pazvana mums ome, ka iebrauks ciemos. Pasaku to bērniem, vini priecīgi skrien pie loga, kur brauc, kur brauc. Saku, ka vēl jau neredzam, vēl viņa brauc pa ceļu, tālu. <br />
<br />
Intra paskatās uz mani un atbild - Tas nekas, es skatīšos, kā viņa nebrauc.Ilze Lipskahttp://www.blogger.com/profile/16170043366591708426noreply@blogger.com4tag:blogger.com,1999:blog-7416662359142661315.post-87934002070435859072011-10-20T11:00:00.000+03:002011-10-20T11:00:30.981+03:00Apaļš ābols bumbierim cep čībasProtams, tad, kad iznāca šī grāmatiņa, es to pamanīju. Kā varēja ko tādu nepamanīt? :)<br />
<br />
<br />
<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiQV29xXRmwckCuE_M0zVkt_C6dxZLE691d1DzGfWCsNoOLVwwmbrGLuJUPIP2xYC7iAjLbQtmuxWcpk59esw892gU85jw7-lraV9MPjJ2SgeG_fU9M9P0ERghC9EnIORAbxG7OTEulx1rm/s1600/AlfabetsJokaPec_image2.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" rda="true" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiQV29xXRmwckCuE_M0zVkt_C6dxZLE691d1DzGfWCsNoOLVwwmbrGLuJUPIP2xYC7iAjLbQtmuxWcpk59esw892gU85jw7-lraV9MPjJ2SgeG_fU9M9P0ERghC9EnIORAbxG7OTEulx1rm/s1600/AlfabetsJokaPec_image2.jpg" /></a></div><br />
Grāmatnīcā apskatīju, bet nenopirku, jo likās, pārāk dārga priekš tā satura iekšā. BET... nu lūk, tagad es savas domas esmu mainījusi, un par šo BET pastāstīšu Jums. <br />
<br />
<strong>Bērnu grāmatu iegāde ir jāveic kopā ar bērnu, jo mums pieaugušajiem tas redzējums jau ir mainījies, un mēs bērnu grāmatas vērtējam pēc saviem, pieauguša cilvēka kritērijiem, kas taču, piekritīsiet, ir pilnīgi savādāki, kā bērna kritēriji. </strong><br />
<br />
Tad nu lūk, mēs jau kādu laiku atpakaļ esam kļuvuši par cītīgiem bibliotēku apmeklētājiem, un pēdējā reizē, kad bijām, bibliotekāre mums piespēlēja šo grāmatiņu. Līdz ar citām paņēmām uz mājām, bet tās visas citas pasaku grāmatas izlasījām pirmās... Līdz tikām pie šīs. Bērni bija sajūsmā. Pirmajā vakarā izlasīju pasaku, prasīja atkārtot. Otrajā vakarā uzliku disku... un.. un... Ernests pēc trim dienām jau visus vārdus zina no galvas, un dzied līdzi. <br />
<br />
Saprotu, ka uz Ziemassvētkiem šī grāmata būs jāliek zem eglītes, jo tai ir jābūt mājās, nevis bibliotēkā. <br />
<br />
<strong>Ja arī Jūs vēl neesat ar šo grāmatiņu iepazinušies, no sirds iesaku. Tagad mums ir jauna šūpuļdziesma :) </strong>Ilze Lipskahttp://www.blogger.com/profile/16170043366591708426noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-7416662359142661315.post-80928796990729356092011-09-28T09:34:00.000+03:002011-09-28T09:34:26.852+03:00Citāts pārdomāmKārtojot blociņu, atradu papīrīti ar izrakstītu citātu.. Laba viela pārdomām......<br />
<br />
"Vai tā nav reta laime, ja cilvēks atklāj, ka viņam no sirds patīk savs bērns? Mīlēt savu bērnu ir dabiski. Bet patikt? Patikšana ir jānopelna."<br />
<br />
[Kolīna Makkalova "Pirmais vīrs Romā"]Ilze Lipskahttp://www.blogger.com/profile/16170043366591708426noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-7416662359142661315.post-53118856303197080772011-07-21T18:30:00.000+03:002011-07-21T18:30:44.053+03:00Sautējums ir nepateicīgs vārds.Tagad, kad kabaču sezona rit pilnā sparā, ik pa laikam gatavojam kādu sautējuma tipa ēdienu. Tad ar rīsiem, tad kartupeļim, tad ar makaroniem, liekam visu klāt, kas nu izaug pašu dārzā.<br />
<br />
Bērni katru dienu mani vēro un prasa, kas tur katlā ir, kā pasaku sautējums - tā sākas kašķi - ka grib saldējumu. Viņiem tas ir viens un tas pats - mamma grib, lai bērni ēd saldējumu no katla, bet viņi zina, ka tas veikalā nopērkamais, saldētavā ir labāks saldējums.<br />
<br />
Un trakākais, ka es visu laiku to aizmirstu, un nākamreiz, kad gatavoju vakariņas, atkal pasaku - ka tas būs sautējums. Un atkal trači no gala.<br />
<br />
Mana divgadniece vispār nemāk neko paprasīt - ikviena gribēšana sākas ar brēcienu, ka tieši to grib. Saku, ka tā neies cauri, ja tā brēc, tad neko nedabūn, bet pagaidām bez rezultātiem.Ilze Lipskahttp://www.blogger.com/profile/16170043366591708426noreply@blogger.com1tag:blogger.com,1999:blog-7416662359142661315.post-91957298209780303302011-07-05T15:22:00.000+03:002011-07-05T15:22:01.988+03:00Prasīgā āda un Earth Friendly Baby<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"></div><div class="separator" style="clear: both; text-align: left;">Pirmā reize, kad es patiesi apjuku un šķita, ka vairs nemāku izvēlēties ķermeņa kosmētiku, bija tad, kad paliku stāvoklī. Nudien, mana āda vairs nebija mana āda, gandrīz vai no jauna jāmācās ar to sadzīvot. Un tik izvēlīga kļuvusi, ak vai.. Ne tikai āda, bet galvenais jau deguns! Mans vecais ķermeņa sviests nelikās vairs pieņemams, lai arī, kad to pirku, par aromātu biju sajūsmā. Protams, manā ķermenī notiek lielas pārmaiņas, notiek BRĪNUMS, bet vai tad tam bija jāskar mani visu? Arī manu roku un kāju ādu? </div><div class="separator" style="clear: both; text-align: left;"><br />
</div><div class="separator" style="clear: both; text-align: left;">Vēlāk, kad jau mazais bija man uz rokām, sapratu, ka VĒL izvēlīgāka esmu kļuvusi krēmu ziņā. Jo zīdainītim taču ir tik jūtīga ādiņa.. Kā lai izvēlas īsto krēmiņu, īsto pūderi, īsto eļļiņu? Sevišķi, ja vēl ieej kādā no mammu/vecāku mājaslapām, kur salasies baisas atsauksmes par visos lielveikalos atrodamo Džonsonu... Kad biju stāvoklī, sanāca būt slimnīcā, un tur - pieaugusi sieviete, bet visa āda sarkana un niez, un kāpēc? Jo izdomājusi, ka nevar grūtniecības laikā smērēt savu smaržīgo krēmu, bet gan smērēs Džonsona bērnu eļļiņu. Taisnības labad gan jāsaka, es netaisu antireklāmu, jo mana āda pret šīm bērnu eļļiņām neprotestēja, bet kura mamma tad savu bērnu grib par izmēģinājuma trusīti padarīt - un pārbaudīt - strādā vai nē? Ja viss kārtībā, tad jau forši.. Bet..</div><div class="separator" style="clear: both; text-align: left;"><br />
</div><div class="separator" style="clear: both; text-align: left;">Nē.. labāk jau uzreiz jāmeklē kāda eko kosmētika, par kuru zini, ražotājs liek roku uz sirds un saka, ka tā ir pēc iespējas dabīgāka, bez mākslīgām piedevām. Un ziniet, kāds man bija atklājums? Tā nemaz nav TIK dārga, kā pirms tam biju iedomājusies. Nu.. dārgāka jau gan ir, tas tiesa, bet vai tad mēs to krēmu zieķējam pilnām saujām un katru dienu? Taču nē. Un labāk es samaksāju tos pāris latus vairāk, lai mana sirds ir mierīgāka. Turklāt.. ņemot vērā to, ka pati tērēju mazāk, jo ne velti taču šī kosmētika ir domāta gan bērniem, gan mammām :) beigu beigās tomēr sanāk, ka esmu vēl ietaupījusi. Vienvārdsakot - ir par ko padomāt. </div><div class="separator" style="clear: both; text-align: left;"><br />
</div><div class="separator" style="clear: both; text-align: left;">Eko kosmētika jau nu mūsdienās nav ar uguni jāmeklē, ne? Tagad tā ir kļuvusi populārāka, jo arvien vairāk un vairāk cilvēku piedomā pie tā, ko mēs ēdam un ko zieķējam uz ādas. Un tas ir labi. </div><div class="separator" style="clear: both; text-align: left;"><br />
</div><div class="separator" style="clear: both; text-align: left;">Mēs pastāstīsim par savu atklājumu (jāsaka, žēl, ka tas nenotika tad, kad biju stāvoklī). Un tas ir <b>Earth Friendly Baby</b>, kuru varat iegādāties <b><a href="http://www.june.lv/shop/products/lv/mum_n_baby">June </a></b>internetveikaliņā. Vispār - tur ir arī citas firmas, bet karstajā vasarā, kad to vien gribas kā dzīvoties ūdenī, mums topā ir ziepītes un vannas putas. </div><div class="separator" style="clear: both; text-align: left;"><br />
</div><div class="separator" style="clear: both; text-align: left;">Bērniem jau vispār patīk mazgāt rokas, bet viņi vienmēr to atcerēsies izdarīt, ja ziepes būs kā šķidrās ziepes, kur jāpaspiež, lai dabūtu ziepes ārā no pudelītes. </div><div class="separator" style="clear: both; text-align: left;"><br />
</div><div class="separator" style="clear: both; text-align: left;">Mana divgadniece jau ir varen viltīga. Vakarā mamma baseinā nelaiž, tad viņa paņem mūsu mandarīnu šampūnu/dušasželeju iesēžas krēslā un saka, lai mamma atnes bļodu, jāmazgā kājas. Nu tā jau ir - ar netīrām kājām gulēt neiesi. Un bērns arī pie kārotā ūdens ticis. :) Ar šādu <b><a href="http://www.june.lv/shop/product/lv/lavender-all-in-one/28">pudelīti</a> </b>tiešām pietiek ilgam laikam, ja vien protams, neatdod to bērna glabāšanā :D Viņš labprāt mazgātos vienā laidā. :)</div><div class="separator" style="clear: both; text-align: left;"><br />
</div><div class="separator" style="clear: both; text-align: left;">Kā tie bērni aug, drīz vairs man vairs nebūs jāpiedalās mazgāšanās procesā. :) Bet, kamēr vēl to varu, to arī daru. Ziepītes smaržo tik patīkami maigi.. Ernests ar pasmaržo rociņas - Mammu, rokas kā puķes smaržo. </div><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><br />
</div><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiuBDfvtoJIMACYnN6wx1-GIPejGyqHhvWorhVxyQIvnb8RaIfILXyWjQcqD6MzcgudA0p72lUtNiQONv8GXnnuuFgJ7NF0z_nc_SelD1HrzHvwRTcNt7ShfOOXxLXRg0idlSHtvmGZqW9y/s1600/intra.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiuBDfvtoJIMACYnN6wx1-GIPejGyqHhvWorhVxyQIvnb8RaIfILXyWjQcqD6MzcgudA0p72lUtNiQONv8GXnnuuFgJ7NF0z_nc_SelD1HrzHvwRTcNt7ShfOOXxLXRg0idlSHtvmGZqW9y/s320/intra.JPG" width="239" /></a></div><br />
Par <a href="http://www.june.lv/shop/product/lv/lavender-bath-bubble/28"><b>vannas putām</b></a> ir īpašs stāsts. Tagad, paldies dievam, odi ir pieklusuši, bet maija mēnesis un jūnija sākums.. ui, tur bija ko turēt. Ja mēs, pieaugušie, vēl kaut kā labāk tiekam galā, maziem bērniem ir grūtāk, un viņus odi sakož vairāk. Un odu kodumi niez, miegs līdz ar to ir sliktāks, bērns kašķīgāks, un ja vēl sakasās līdz asinīm.. :( Pavisam nejauši ievēroju (tas bija odu uzbrukuma laika vidū, kad sākām lietot šīs vannas putas, lai veldzētos karstajā dienā ūdens bļodā), ka lavandas vannas putas pievienojot vakara vai arī dienas vanniņām, bērns vairs tik traki nekasās. Un arī naktis bija mierīgākas.<br />
<br />
Lavandai vispār piemīt nomierinošas īpašības, un mans pašas nesenais atklājums, ka lavandas ēteriskā eļļa palīdz pret apdegumiem. Jā, to var nedaudz, tīrā veidā uzklāt, un efekts būs. Bet vannas putas ir vannas putas, un es kaut kā nebiju iedomājusies, ka lavandas nomierinošais efekts varētu nostrādāt arī šādi. Bet strādā, un ko vēl vairāk var vēlēties?<br />
<br />
Tā lūk, esam sajūsmā par šo sēriju, par tās maigo aromātu, par tās dabīgo sastāvu un iedarbību. <b><a href="http://www.june.lv/shop/home/startpage/lv/">ŠEIT</a> </b>varat apskatīt, kāda laba vēl kosmētika ir pieejama. :) Neesmu ražotājs, bet arī es, liekot roku uz sirds, iesaku.Ilze Lipskahttp://www.blogger.com/profile/16170043366591708426noreply@blogger.com2tag:blogger.com,1999:blog-7416662359142661315.post-2808578495270874802011-06-07T12:17:00.000+03:002011-06-07T12:17:09.416+03:00Kur ir mana pumpa?Sēžu istabā, bērns blakus gultā guļ. No rīta temperatūra, pie 39 grādiem..Eh, tā slimošana neliek mieru arī vasarā. Labi, ka izdevās iemidzināt, lai bērns atpūšas. Jau trīs stundas guļ. Pēkšņi viņa tik skaidri prasa - Kur ir mana pumpa?<br />
Es protams, atbildum prastu - Tev pumpa pazuda?<br />
Skatos.. nē, bērns vēl joprojām guļ. Un sapnī meklē savas pumpas. :)<br />
<br />
Atceros, ka man mamma teica, ka es arī mēdzot pa naktīm runāt, tikai viņa neko neesot sapratusi. Ak, kādos kompleksos mani tas toreiz iedzina. Man riebās klases ekskursijas, kur jāpaliek pa nakti. Man bija tādas bailes, ja nu es pa miegam pasaku kaut ko tādu, ko es negribu, lai kāds uzzina?<br />
<br />
Bet īstenībā, cilvēki, kas pa miegam runā, ir tik mīļi. :) Kaut kas man tajā visā procesā ļoti patīk. Un nu es varu droši runāt pa miegam, man nav bail.Ilze Lipskahttp://www.blogger.com/profile/16170043366591708426noreply@blogger.com2tag:blogger.com,1999:blog-7416662359142661315.post-62078784128303189852011-06-06T00:14:00.001+03:002011-06-06T00:14:51.871+03:00Nevar kost maziem bērniemIntra (2 gadi 4 mēneši) nu tik mīlīgi pukojas, kad viņai iekož ods... :) Aizdzinusi odu prom, un pasūdzējusies man, ka šis kož, viņa saka odam : nu nu nu, nevar kost maziem bērniem, nevar. :) :) :)Ilze Lipskahttp://www.blogger.com/profile/16170043366591708426noreply@blogger.com2tag:blogger.com,1999:blog-7416662359142661315.post-88195652402457556322011-06-01T22:26:00.000+03:002011-06-01T22:26:16.258+03:00Māsa, tas bija lietus!Pati vien jau samācīju bērnu uz muļķībām. Šodien bija tik karsta diena, un laistot dārzu un siltumnīcas, protams, gribējās pašļakstīties, sākumā jau virsū negāzām, bet tikai ar šļūteni kājas mazgājām. Bērniem tā iepatikās. Pēc pusstundas siltumnīcā, kurā ir pie 40 grādiem, ticat vai ne, bet dabūt aukstu ūdeni uz galvas ir tīri patīkami.<br />
<br />
Ernests to vērodams, prasa, kas tas ir. Stāstu, ka lietutiņš. Viņš arī gribot. Nu labi, pacēļu šļūteni gaisā, tā lai tiešām tikai rasina, un bērns sajūsmā.<br />
<br />
Māsa tad gulēja pusdienslaiku.. Kad viņa piecēlās, Ernests gribēdams viņu iepriecināt, ņem un ielaiž māsai sejā ar šļūteni ūdeni. Lieki piebilst, ka māsa par to nebija sajūsmā, un brāļa paskaidrojumi, ka tas esot lietutiņš, bija pilnīgi pie vienas vietas.<br />
<br />
Bet ar ūdeni šļakstīties mums patīk. Kaut tik tie odi būtu mazāk, jo tagad šie pie ezera ir nometni ierīkojuši. Gluži kā ierakumos nu gaida pretinieku - Cilvēku.Ilze Lipskahttp://www.blogger.com/profile/16170043366591708426noreply@blogger.com1tag:blogger.com,1999:blog-7416662359142661315.post-91823334497760878362011-04-30T20:01:00.000+03:002011-04-30T20:01:25.582+03:00Ziedi mammai un māsaiAr māsu gatavojām pusdienas, kamēr Ernests turpat pagalmā spēlējās. Biju novērsusies kādu mirkli, un neskatījos, ko Ernests dara, pēkšņi veras durvis un nāk Ernests pilnu klēpi narcisēm, pusi iedeva man, pusi māsai un abas sabučoja. Visas narcises no puķudobes mājas priekšā ir pazudušas. :) Mīļums pāri visam!Ilze Lipskahttp://www.blogger.com/profile/16170043366591708426noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-7416662359142661315.post-14331923120176163052011-04-25T21:11:00.000+03:002011-04-25T21:11:25.481+03:00Darela pēdās...Nebūtu melots, ja es teiktu, ka mana bērnība pagāja Darela pēdās. Biju sajūsmā par dzīvo radību, konkrētāk, par abiniekiem un kukaiņiem, (labi, vēl joprojām esmu, šodien siltumnīcā tritonu satikām) līdz 12 gadu vecumam biju izlasījusi visas latviski izdotās Darela grāmatas, kā arī attiecīgās grāmatas no Apvāršņa sērijas.. un sapņoju, ka varētu braukt uz džungļiem čūskas medīt.<br />
<br />
Šis ir mūsu šovakar sastaptais tritons.<br />
<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhTk9zLkX5XBZE8IdDJIBk3-j0AYf0ex9qBE_ub5L2CRCSMQ1ZofkuEN3-gqvcaQZ_3sTkXlFqjXMGU-45kZ9f55T0WvET5_xS-EvO-Y9-2zauVDztEoP6c9ms4l-3a28A-ZXIBrWWMoI3h/s1600/P4252483.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="240" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhTk9zLkX5XBZE8IdDJIBk3-j0AYf0ex9qBE_ub5L2CRCSMQ1ZofkuEN3-gqvcaQZ_3sTkXlFqjXMGU-45kZ9f55T0WvET5_xS-EvO-Y9-2zauVDztEoP6c9ms4l-3a28A-ZXIBrWWMoI3h/s320/P4252483.JPG" width="320" /></a></div><br />
Tagad kā mamma novēroju savus bērnus. Ernests ir līdzīgs man, viņš ar apbrīnu pēta kā gliemežus un zirnekļus, tā arī vardes un krupjus. Māsai savukārt ir tā, paskatās papriecājas un pievēršas kaut kam citam, bet Ernests ap krupi var stundām ņemties, pētīt to, nēsāt, prasīt mammai, kāpēc tieši tā, kur krupin nagi, kā viņš ēd, ko viņš ēd. Pateicu, ka krupis ēd kukaiņus, pēc tam vairākas reizes redzu, Ernests nes krupi barot, vakara saulē knišļi laidelējas, Ernests ierauga, pienes krupi, izstiepj rociņu un saka - ĒD! Nebaidies, ēd.<br />
<br />
"Mammu, mammu, krupis pīkst kā pele, viņam kut".. Nākamajā dienā atklājām, ka lielās krupju mammas nepīkst, kad tām pieskaras, nepīkst, bet krupju tēviņi gan pieķeras pie rokas tā, ka var kā rokassprādzi nēsāt. Re, šinī bildē ir redzama Ernesta rokassprādze, kas mēģināja aizlīst aiz jakas. :)<br />
<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi8aBz-0iLYpToRtL8yehAtWRYQQK_WCV-fqOu_lFZlQ2CJbQy4GjXxFtBG4fF9E0YTKQBtTSk-ud6fnQ6xJBVXa3zqwAl7c1mPFNOVKy2zeNyRgluVNtTw8tGYeV0Tqt7TukRoMK5Ck_uC/s1600/P4232411.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="240" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi8aBz-0iLYpToRtL8yehAtWRYQQK_WCV-fqOu_lFZlQ2CJbQy4GjXxFtBG4fF9E0YTKQBtTSk-ud6fnQ6xJBVXa3zqwAl7c1mPFNOVKy2zeNyRgluVNtTw8tGYeV0Tqt7TukRoMK5Ck_uC/s320/P4232411.JPG" width="320" /></a></div><br />
Visgrūtākais, loģiski, ir palaist krupīti, lai viņš dodas mājās. Ja vēl krupis aiziet mājās ātrāk, nu tad bez asaras neiztikt. Labi, ka krupjus un vardes nu var sastapt katru dienu. Arī vīngliemezis nekur prom netaisās...Ilze Lipskahttp://www.blogger.com/profile/16170043366591708426noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-7416662359142661315.post-10186005010234590002011-04-21T20:53:00.000+03:002011-04-21T20:53:23.723+03:00Eksāmens ar bērnuTā nu lūk iet, darbu atrast šķiet nereāli sievietei, kurai ir divi mazi bērni, tāpēc gāju kursos, lai radītu sev darbavietu pati. Divas nedēļas uz kursiem pa visu laiku netiku, jo bērni slimoja, bet pēdējos divus mēnešus bērni katru dienu iet uz dārziņu (par to liecina pirmo reizi dzīvē tik lielais bērnudārza rēķins :D). Līdz pienāk eksāmenu diena. Pulkstens 4:00 no rīta, bērns sāk vemt. Un vemj vēl 10:00, ar tādu interesantu intervālu, ik pa 2 stundām, kā pēc pulksteņa. 10:00 nospriedu, ka uz 12:00 jābūt gatavai. Temperatūras nav, nez cik reizes visa rīta laikā sazvanos ar ārstu, pat paspējam līdz viņam aizskriet, nezin, kas par lietu. Nu ko, bet eksāmenu kavēt nevar, speciāli no Rīgas brauc tie, kas eksāmenu pieņems. Jādodas ar visu bērnu. Parasti tik enerģiskais trīsgadnieks nu ir tik nevarīgs, spēka viņam nav, bāls no vaiga, sēž man visu laiku klēpī un ik pa laikam prasa padzerties.<br />
<br />
Pienāk mana kārta, dodos ar visu bērnu uz eksāmenu telpu, pāris jautājumos sanāca saminstināties, jo bērns prasīja dzert, bet eksāmens nokārtots, un kā saņēmu rokās diplomu, bērns vemj (smej vai nesmej, pulkstens 12:00). Tā gan bija pēdējā reize. 14:00 jau gaidīju nākamo pūtienu, bet tas par laimi nesekoja.<br />
<br />
Traki grūti jau bija, rāvos uz divām pusēm, mēģinot saudzēt bērnu, nesu viņu klēpī, un visu laiku domāju, ka labāk jau būtu bijis palikt mājās, bet no otras puses - nedrīkst neaiziet uz eksāmenu. Ja būtu bijusi temperatūra, tad būtu bijis jāpaliek mājās. Bet par laimi, nebija.<br />
<br />
Nākamajā dienā ne ziņas, ne miņas no slimības. Un šķiet, vakardienas neiztērētā enerģija pieplusojās šodienas enerģijai un uz riņķi vien, uz riņķi vien bērns man iet. Nez, vai vienkārši kaut ko bija bērns saēdies, vai tas kāds mini-vēdervīruss. Kurš nu pateiks.Ilze Lipskahttp://www.blogger.com/profile/16170043366591708426noreply@blogger.com1tag:blogger.com,1999:blog-7416662359142661315.post-76833816464955744982011-04-03T21:34:00.000+03:002011-04-03T21:34:06.836+03:00Zālīte uz LieldienāmViss, kas nepieciešams- olu kaste, olu čaumalas, ko rūpīgi izskalojam, un izmazgājam plēvīti ārā, paciņa kaķu zāles, un kūdra. <br />
<br />
Nedēļu pirms lieldienām, ielikām čaumalās kūdru, sasējām zālīti, un katru dienu ar špricīti nedaudz aplaistījām, lai aug.<br />
<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhNToWgn8_OiCVhJSGPMlnq783Ne3iSrCcR219n9s4axnl3ajypEgLcK3zhe1Yqmq8kxygOCfPLsFztuEzuuqJViKxdWiVUdlrPviznFwjrwSz8FXmnJ0JnGASRIWfvjra1w71I0K-Ihyphenhyphen1s/s1600/caumalas.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="240" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhNToWgn8_OiCVhJSGPMlnq783Ne3iSrCcR219n9s4axnl3ajypEgLcK3zhe1Yqmq8kxygOCfPLsFztuEzuuqJViKxdWiVUdlrPviznFwjrwSz8FXmnJ0JnGASRIWfvjra1w71I0K-Ihyphenhyphen1s/s320/caumalas.jpg" width="320" /></a></div><br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgbm3ztpjq0Kg_LnPoUqz2uwOM1w62mmLFDQGUAYu2vsWIvgIFbvscr2srjt6Qirz80skbQpwl62D6W_58ftnZj-cpnl8i89Z4sIAcZprAa9CFfWTR9QmiLriT8xwTvd9f936KSZHNnJ6tO/s1600/caumalas2.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="240" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgbm3ztpjq0Kg_LnPoUqz2uwOM1w62mmLFDQGUAYu2vsWIvgIFbvscr2srjt6Qirz80skbQpwl62D6W_58ftnZj-cpnl8i89Z4sIAcZprAa9CFfWTR9QmiLriT8xwTvd9f936KSZHNnJ6tO/s320/caumalas2.jpg" width="320" /></a></div><br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjQO29esVyjnuddY-eAGyS42PTup5iMB4MCPCQLFgHxKqohwyvoBTaX2BVKcYxqhQmMeUXzihJmex9FbOrCSECY-bXEzo9LwJTGpuJ7EhsHXTqX9oWqpklkMoStdH7UlyYYwDJmWn4bSuFq/s1600/caumalas3.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="240" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjQO29esVyjnuddY-eAGyS42PTup5iMB4MCPCQLFgHxKqohwyvoBTaX2BVKcYxqhQmMeUXzihJmex9FbOrCSECY-bXEzo9LwJTGpuJ7EhsHXTqX9oWqpklkMoStdH7UlyYYwDJmWn4bSuFq/s320/caumalas3.jpg" width="320" /></a></div><br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh0DY5L7E8QsjeynFIDCgLrgaAqN1yvHmj2rgX0ZMv357UsPRac0H3Q271tGhobYOMwnqbPelQ1U_ZB8QJB_UaXT7YSIxqNmqlFiQsrEHgnIHfYhEIgjNjYn4VP1LLozD2BDcV0D6Cidj6_/s1600/caumalas4.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="240" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh0DY5L7E8QsjeynFIDCgLrgaAqN1yvHmj2rgX0ZMv357UsPRac0H3Q271tGhobYOMwnqbPelQ1U_ZB8QJB_UaXT7YSIxqNmqlFiQsrEHgnIHfYhEIgjNjYn4VP1LLozD2BDcV0D6Cidj6_/s320/caumalas4.jpg" width="320" /></a></div><br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjX8MRmfvtWL4VJ9PxU0_-BAUcH3GduVmc3eW3QeGviAfBt0gyusCZHQys5CszfsUieaRhZ2KgPrA1tWlCSM58m6ozUOfyCSrSWyDYfxtTl1-nCngDKMFBAQi66RDbdCIVmivFcE2_gMsXT/s1600/caumalas5.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="240" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjX8MRmfvtWL4VJ9PxU0_-BAUcH3GduVmc3eW3QeGviAfBt0gyusCZHQys5CszfsUieaRhZ2KgPrA1tWlCSM58m6ozUOfyCSrSWyDYfxtTl1-nCngDKMFBAQi66RDbdCIVmivFcE2_gMsXT/s320/caumalas5.jpg" width="320" /></a></div><br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiMwtVfTLEXKHLozPFokkXrELsRFdI1CR7mCLpmF18fguHoCRVhYTNjLvOF2bEfFt4KnNFqHkNob6KmysHUrX-coSdPeg8XxfMOoQQds7-8DFoEjc1wMtZsVaO5WcLZHVVKqPrlsalVp5xc/s1600/caumalas6.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="240" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiMwtVfTLEXKHLozPFokkXrELsRFdI1CR7mCLpmF18fguHoCRVhYTNjLvOF2bEfFt4KnNFqHkNob6KmysHUrX-coSdPeg8XxfMOoQQds7-8DFoEjc1wMtZsVaO5WcLZHVVKqPrlsalVp5xc/s320/caumalas6.jpg" width="320" /></a></div><br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhm-Dja58aN9KYyQWKa_cuF6FR-yNm7_wBjpbAkYlJRYBHxJgkEWsZNmkJtXphe4EuBMLzjAsrJ7a3HDY6oMwJItn0ubmAmDA2p-Ho8NAnS0UvUcZ7cNqRM-z7XLBpEtEyrqIzqh2gx-r4o/s1600/caumalas7.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="240" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhm-Dja58aN9KYyQWKa_cuF6FR-yNm7_wBjpbAkYlJRYBHxJgkEWsZNmkJtXphe4EuBMLzjAsrJ7a3HDY6oMwJItn0ubmAmDA2p-Ho8NAnS0UvUcZ7cNqRM-z7XLBpEtEyrqIzqh2gx-r4o/s320/caumalas7.jpg" width="320" /></a></div><br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjO_OT66OzXh8owirLP3zJRK0cnYwhzTBFfes4LZo5kxLEhze3vNWfWIFdQy9Msx_b4isi6ZQ-luDcqut_gzmHo5hG0cSWS1kTRU0DZWwLT62creWzrv7c6ApcCbiBdJul6sCV9CW2aJHIw/s1600/caumalas8.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="240" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjO_OT66OzXh8owirLP3zJRK0cnYwhzTBFfes4LZo5kxLEhze3vNWfWIFdQy9Msx_b4isi6ZQ-luDcqut_gzmHo5hG0cSWS1kTRU0DZWwLT62creWzrv7c6ApcCbiBdJul6sCV9CW2aJHIw/s320/caumalas8.jpg" width="320" /></a></div>Ilze Lipskahttp://www.blogger.com/profile/16170043366591708426noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-7416662359142661315.post-63468407984665557472011-04-03T21:33:00.000+03:002011-04-03T21:33:07.738+03:00Suņi plikām kājām!!Mammu, mammu! Suņi plikām kājām sniegā! - sašutis sauc Ernests, pie loga stāvēdams un mūsu trīs suņus vērodams! - Baltā arī plikām kājām! (Baltā ir viens no suņiem)<br />
Mammu! Mammu! Mammu! Baltā sniegu ēd! Sniegu nedrīkst ēst!<br />
<br />
(hmmm, tad lūk, kur Ernests noskatījies, ka sniegu var ēst um kā mamma aizgriežas, tā sniegs pie mutes. )Ilze Lipskahttp://www.blogger.com/profile/16170043366591708426noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-7416662359142661315.post-58937326531062750702011-04-03T21:31:00.000+03:002011-04-03T21:31:49.640+03:00Zīmējam uz sniega!Zīmēt var arī uz sniega! Vislabākais laiks ir mīnusi, kas sekojuši pēc plusiem, tā teikt - sērsna uz ledus. Bet arī tagad lielajos mīnusos varēja uzpūst krāsu. Tiesa, tādā aukstumā jau daudz laika ārā nepavadīsi un mūsu mērķis šovakar ir tikai ar Jums padalīties šajā idejā, kādi vēl ziemas prieki ir iespējami. :)<br />
<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh3I1egIkcXLFW3FYnhVPi3KboqKkzKGf55EKmjekC-x7401fmU1-RjWz8dkrpvcHKrhLy1HBzsZU6LMyug9knYDmcnbGwToK3D6Qv9m_7ijGw9-Rkwxoe6cEf10EqfR6DQCzSdb5Y0igpi/s1600/15feb+002.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="240" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh3I1egIkcXLFW3FYnhVPi3KboqKkzKGf55EKmjekC-x7401fmU1-RjWz8dkrpvcHKrhLy1HBzsZU6LMyug9knYDmcnbGwToK3D6Qv9m_7ijGw9-Rkwxoe6cEf10EqfR6DQCzSdb5Y0igpi/s320/15feb+002.jpg" width="320" /></a></div><br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjKoDVLDI8d37iTrq2GheH994ZfvmR87x2svkxaF7sWKvRPSgLVlQGShM9VzITa9N5JR0qMpYV1mQMM2CojluYAP4fLY4y-9EOpvfKrPU8ekjjW-UqOcec9H3T8hmZdtYv4Bi5vwDIUk5Vo/s1600/15feb+003.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="240" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjKoDVLDI8d37iTrq2GheH994ZfvmR87x2svkxaF7sWKvRPSgLVlQGShM9VzITa9N5JR0qMpYV1mQMM2CojluYAP4fLY4y-9EOpvfKrPU8ekjjW-UqOcec9H3T8hmZdtYv4Bi5vwDIUk5Vo/s320/15feb+003.jpg" width="320" /></a></div><br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhCwlx1Xq1W5orPMNYF6iQZkh4QrV7-Fof7Ud0YS_PLM_pIb1pLoilLnMOFXH6fWvCAKSauNXoh0cnQlqTIrvwFI2ZAMVMwo9fPbvsBhnHCQC2EfzN0doVRGM-HP3MpsGost68wtbtQQGgx/s1600/15feb+006.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="240" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhCwlx1Xq1W5orPMNYF6iQZkh4QrV7-Fof7Ud0YS_PLM_pIb1pLoilLnMOFXH6fWvCAKSauNXoh0cnQlqTIrvwFI2ZAMVMwo9fPbvsBhnHCQC2EfzN0doVRGM-HP3MpsGost68wtbtQQGgx/s320/15feb+006.jpg" width="320" /></a></div><br />
<br />
Viss, kas nepieciešams - izsmidzināmās pudelītes, mēs izmantojām tukšas Avon ķermeņa atsvaidzinātāju pudelītes, ūdens un pārtikas krāsviela. Noteikti var arī citas krāsas izmantot, bet es izvēlējos pārtikas krāsas, jo ja nu bērns izdomā krāsaino sniegu apēst! :) Nepaspēšu noreaģēt, kā būs pie mutes<br />
<br />
Tātad - pudelītē iekšā ūdeni, pārtikas krāsvielu, sakratam un mūsu darbarīks gatavs! :). <br />
<br />
Atliek tik iet ārā un pūst uz sniega. Nelieli mīnusi ir labāki, jo tad var uzvilkt plānākus cimdus ar kuriem vieglāk ir nospiest korķīti.Ilze Lipskahttp://www.blogger.com/profile/16170043366591708426noreply@blogger.com1tag:blogger.com,1999:blog-7416662359142661315.post-27075397814222072542011-03-28T16:34:00.000+03:002011-03-28T16:34:46.892+03:00Mūsu ziemas dienaKatrā gadalaikā ir savs skaistums. Ak, kā es sākumā baidījos, ka manai meitiņai nepatiks ziema. Jo pirmos divus mēnešus viņa sniegu nespēja pieņemt. Man dārziņā teica, ka tādu bērnu nebija redzējušas, kuram tā nepatiktu sniegs. Kamēr brālis brida pa sniegu, priecājās, šļūca pa kalnu, brauca ragaviņās, māsa nebija pierunājama ne par ko. Ja bija jāiet pa sniegu, bija brēciens un nekustējās ne no vietas. <br />
<br />
Bet vienā dienā tas mainījās. Burtiski vienā dienā. Iepriekšējā dienā vēl kā parasti raudāja un visu laiku teica - sniegs nē, sniegs nē, sniegs nē, bet nākamajā dienā, tiesa, ļoti piesardzīgi, viņa iedraudzējās ar sniegu, un pēc divām nedēļām jau smejot braucām pa kalniņu lejā. <br />
<br />
Labi, pikošanās vēl ir Tabu, jo sniegs uz sejas..brrr.. tas nepatīk taču nevienam, vai ne?<br />
<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgXJ96Yg3nqoL_KH6T1Sx-b1R4gwjmcrOFtZp-Gx4NgwgUgy5VuQPmc3EWSW4K76lcPUG3lAfW8dSwKzkzlmk9P6SImRRRsWozPL1ABtba9ndHnehBBsLI0-KrBB9WP9DmN-vP8qsJPm4un/s1600/12feb+052.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="240" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgXJ96Yg3nqoL_KH6T1Sx-b1R4gwjmcrOFtZp-Gx4NgwgUgy5VuQPmc3EWSW4K76lcPUG3lAfW8dSwKzkzlmk9P6SImRRRsWozPL1ABtba9ndHnehBBsLI0-KrBB9WP9DmN-vP8qsJPm4un/s320/12feb+052.jpg" width="320" /></a></div><div style="text-align: center;">Brālītis un māsiņa :)</div><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"></div><br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgoggwXOUnlpaC8_gPWt8wsZ5UOnDkT-E87ypr3DucKPJOB-0Jf7p2SqD2kJnSuREr7gj_Jowyopf6M0Uzg0Iz_6ST19qq6eHgJKzN7wQEDBnsC8OqCGlMOfp92E5Dx3P_uvNtTb-hDfqe-/s1600/7janv+029.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="240" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgoggwXOUnlpaC8_gPWt8wsZ5UOnDkT-E87ypr3DucKPJOB-0Jf7p2SqD2kJnSuREr7gj_Jowyopf6M0Uzg0Iz_6ST19qq6eHgJKzN7wQEDBnsC8OqCGlMOfp92E5Dx3P_uvNtTb-hDfqe-/s320/7janv+029.jpg" width="320" /></a></div><br />
<br />
Kā tie sētnieki tiek galā ar tām lāpstām.. Mēs knapi izkustinājām! Vai, labi, ja būsim pavisam godīgi - šķiet, mēs nemaz nevarējām izkustināt.<br />
<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhW6KfFZP2gM80_UM6OwBXEOi7lbXFzoMgyiQJCq0EYHiQJepZK024X0Df22HOILJaefx3YNPqcOlhK2VuESBtQzHgty-i1rJANH5bX_17C4nTx8kfvy3DzQDaevyjfBRdEJ_AkcqIGoudG/s1600/7janv+040.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="240" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhW6KfFZP2gM80_UM6OwBXEOi7lbXFzoMgyiQJCq0EYHiQJepZK024X0Df22HOILJaefx3YNPqcOlhK2VuESBtQzHgty-i1rJANH5bX_17C4nTx8kfvy3DzQDaevyjfBRdEJ_AkcqIGoudG/s320/7janv+040.jpg" width="320" /></a></div><br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjfYwgdWsn-hEZlwH-yeRrLjG4KhWXwmpNYhnXwZR9xkfEE2ZORxF3JoD0l0IiawqCmdrrvEJeevPkG9aJSUA6npI3SUT2afCVlgI9Gm0DF7rxKNHE1JXbnBhM1lNqXCVe0JfWbKe3OThKP/s1600/7janv+043.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="240" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjfYwgdWsn-hEZlwH-yeRrLjG4KhWXwmpNYhnXwZR9xkfEE2ZORxF3JoD0l0IiawqCmdrrvEJeevPkG9aJSUA6npI3SUT2afCVlgI9Gm0DF7rxKNHE1JXbnBhM1lNqXCVe0JfWbKe3OThKP/s320/7janv+043.jpg" width="320" /></a></div><br />
Šis ir mūsu portatīvais sniegavīrs! ;)<br />
<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhLJJKAwpAXwfJt3rBkHhEH0rgJnx3mRf9Tawjeg4b2ntp4qJPVM6jZDev1XlABMr8xjpu5rx82nRmZFTTLewx4aGHQMh1dIVLLAv_vxyNOjPyuIVG5zgslxQK6GM5Pa19UHzQ8y1BOS8ck/s1600/7janv+046.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="240" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhLJJKAwpAXwfJt3rBkHhEH0rgJnx3mRf9Tawjeg4b2ntp4qJPVM6jZDev1XlABMr8xjpu5rx82nRmZFTTLewx4aGHQMh1dIVLLAv_vxyNOjPyuIVG5zgslxQK6GM5Pa19UHzQ8y1BOS8ck/s320/7janv+046.jpg" width="320" /></a></div><br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgs5Bp-i6xYjuOUZeOW_11OZjicvLWTqtfGHyAEM1QSwnbK0qRiHvibDIm9RH5RfeF3bc8o6JQdTVQEeK1J2e4DtbRm02EmSv2bPDuilA2pBoC_Xj_M5nRf7RkzMnDcB7zXYOYorZhyphenhyphenHbtq/s1600/7janv+097.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="240" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgs5Bp-i6xYjuOUZeOW_11OZjicvLWTqtfGHyAEM1QSwnbK0qRiHvibDIm9RH5RfeF3bc8o6JQdTVQEeK1J2e4DtbRm02EmSv2bPDuilA2pBoC_Xj_M5nRf7RkzMnDcB7zXYOYorZhyphenhyphenHbtq/s320/7janv+097.jpg" width="320" /></a></div><br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjz2FC1r81UJgLbo-HL9vEQleeEVaWn76Kl5Cd-LTgSSqbzUa_zniUTxnDuHT6Ms97MS2EOGwdZ1eJdMPARyukC0uPuh-igAcMJMCJynPPT4PqShyphenhyphenxLWxhDounSlXKeHWjQJRbEQjEJDS5b/s1600/14janv+035.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="240" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjz2FC1r81UJgLbo-HL9vEQleeEVaWn76Kl5Cd-LTgSSqbzUa_zniUTxnDuHT6Ms97MS2EOGwdZ1eJdMPARyukC0uPuh-igAcMJMCJynPPT4PqShyphenhyphenxLWxhDounSlXKeHWjQJRbEQjEJDS5b/s320/14janv+035.jpg" width="320" /></a></div><br />
<br />
Kur vēl labāks nobrauciens no kalna, kā uz mammas?? :D<br />
<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj5RR1Gt6FnnYywvWsmn2btUUXAivEtTnutJgHG5lc2fLTJ9Nx5Wb4iXGke_pA4nnHMz1c3HpqUujhHZE1WdsfOOcoFJdzmv9x5ZLx9n-3AVtdeCRw6nKz9M45fBV5c1OGNwpLNcLf-UIYi/s1600/14janv+049.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="240" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj5RR1Gt6FnnYywvWsmn2btUUXAivEtTnutJgHG5lc2fLTJ9Nx5Wb4iXGke_pA4nnHMz1c3HpqUujhHZE1WdsfOOcoFJdzmv9x5ZLx9n-3AVtdeCRw6nKz9M45fBV5c1OGNwpLNcLf-UIYi/s320/14janv+049.jpg" width="320" /></a></div><br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEisJfN3Rp2Q1Rnc_lqkFbrANFWSwATs3Qck9ERx6TBZ1WzCD1EvNbTrc_EI6ly-aAUrqbNmhajmn4fK2ULj-1Whm-sDGSWQBeqEM-F8gmu8nUmhcaUKc7Xq-Iblfu-5n_Jja9BJFpprKjIP/s1600/14janv+051.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="240" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEisJfN3Rp2Q1Rnc_lqkFbrANFWSwATs3Qck9ERx6TBZ1WzCD1EvNbTrc_EI6ly-aAUrqbNmhajmn4fK2ULj-1Whm-sDGSWQBeqEM-F8gmu8nUmhcaUKc7Xq-Iblfu-5n_Jja9BJFpprKjIP/s320/14janv+051.jpg" width="320" /></a></div><br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhj-zMWV3tHFDaBDAfIGN8gxZiZxjyxHkG87C2sCAqxhWmOzrwDVDc8VLiAf2BnB1C8bvSHcOgpkQfkYdfmFI6i4vsy5dECjyD7YGiGAnDPrPe73qrIrf-CAPr_ZejfprSPOJvVLyTn6TVY/s1600/14janv+064.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="240" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhj-zMWV3tHFDaBDAfIGN8gxZiZxjyxHkG87C2sCAqxhWmOzrwDVDc8VLiAf2BnB1C8bvSHcOgpkQfkYdfmFI6i4vsy5dECjyD7YGiGAnDPrPe73qrIrf-CAPr_ZejfprSPOJvVLyTn6TVY/s320/14janv+064.jpg" width="320" /></a></div>Ilze Lipskahttp://www.blogger.com/profile/16170043366591708426noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-7416662359142661315.post-14343712927270611402011-02-15T13:36:00.000+02:002011-02-15T13:36:14.894+02:00Mūsu dzimtas koks<div class="separator" style="clear: both; text-align: left;">Gribam Jums pastāstīt par mūsu jauno aizraušanos. </div><div class="separator" style="clear: both; text-align: left;"><br />
</div><div class="separator" style="clear: both; text-align: left;">Ilgi domāju, kāpēc ir tā, ka citus ļoti interesē savas saknes, bet citi atkal par to neliekas ne zinis. Vai šī interese ir ieaudzināta?</div><br />
Par sevi varētu teikt, ka jā, ja nebūtu mamamma man stāstījusi par saviem senčiem, kā viņi dzīvojuši, kādas tur kaislības bijušas, ja nebūtu viņa likusi man pierakstīt to, ko atceras, diez vai man šobrīd būtu iespēja uzzīmēt savu dzimtas koku, kas iestiepjas 8 paaudzes atpakaļ pagātnē. Man tas likās ļoti interesanti, ka manai vec-vec-vec-vec-vecmāmiņa no mātes puses bij tieši tāds pats vārds uzvārds kā man, lai arī man uzvārds protams ir tēva.<br />
<br />
<b>Tāpēc ticu, ja es bērniem stāstīšu, ja rādīšu, cik plašs izvēršas mūsu koks, kuru tagad vēl papildina arī vīra ģimenes koks, arī viņiem tas liksies interesanti, un viņi gribēs to saglabāt un pētīt sīkāk. </b><br />
<br />
Starpcitu, ar dzimtas koku var ieiet <b>azartā</b>. Ļoti gribētu tam mazliet nopietnāk pieiet un pa vecām baznīcas grāmatām pameklēt, lai papildinātu trūkstošos laukumus, piemēram, vecātēva vecmammai bijuši 9 bērni ģimenē, kad es iztēlojos, cik plašs tas koka zars būtu tajā vietā, jo katram bērnam ir sava ģimene. Tiesa, varētu attaisnoties, ka to nemaz nevajag meklēt, jo tas tāds diezgan tāls atzars no mūsu pamatzariem, bet man tas šķiet ļoti interesanti. Kad tā padomā, cik plašs ir mūsu koks un cik daudzus zariņus mēs nezinam un nepazīstam, varbūt man tepat kaimiņos dzīvo kāds tālāks radinieks, bet ne man, ne viņam nav ne jausmas par to. Vēl man neizdarīts darbiņš ir sameklēt savu vienīgo brālēnu, kurš dzimis un dzīvo Baltkrievijā. Nav ne jausmas kā, bet es to izdarīšu. <br />
<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: left;">Tātad...</div><div class="separator" style="clear: both; text-align: left;">Es patiešām domāju, ka šī interese ir ieaudzināta, un re -<b> mums Latvijā ir izveidota viena fantastiska varētu teikt spēle, kas būtu kā pirmais solis, lai radītu bērnos interesi par savu dzimtu</b>. Vienreizēja lieta!!! Kā dāvana ģimenei, kur ir mazs pasaules atklājējs - vispār ideāla! Vairāk par šo Palīgu dzimtas koka veidošanā, lasiet <a href="http://www.myfamilytree.lv/">mājaslapā</a>, twitter lietotāji sekojiet <a href="http://twitter.com/selfmade_tree">Aggi mondo</a>. Un pētiet savu dzimtas koku, radiet šo interesi arī bērnos. Lai saknes nepazūd! </div><div class="separator" style="clear: both; text-align: left;"><br />
</div><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEidVhiPXlP-3uGmNTyVw67Obs838I3B-rz3vK3mWGEhty3yr6TOuITRKChuHodNvyFBYPHgYW6WVqUaW0h7K2KTdE1EDzLcjWLEAWJtZBOUWyBT41bk3PLicK80iM_DCELEVo80CWfNf61F/s1600/12feb+076.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="240" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEidVhiPXlP-3uGmNTyVw67Obs838I3B-rz3vK3mWGEhty3yr6TOuITRKChuHodNvyFBYPHgYW6WVqUaW0h7K2KTdE1EDzLcjWLEAWJtZBOUWyBT41bk3PLicK80iM_DCELEVo80CWfNf61F/s320/12feb+076.jpg" width="320" /></a></div><br />
Ernestam darbošanās ļoti patika. Bet visvairāk ābolīšu un mākonīšu izspiešana no papīra. :)<br />
<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjZRgkaph47nVM8yCXv5rInov0bFXYKo6Q0DxxmcQcq5zpwro2lFuossPKA1i1D0GuEfAiPUYDWQbXznzJmDAlItjINvh19zwuAvAbAP4N_V7xPsc-_TegiWWCPVC3DFO-ys_R1IwbrY_IF/s1600/12feb+082.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="240" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjZRgkaph47nVM8yCXv5rInov0bFXYKo6Q0DxxmcQcq5zpwro2lFuossPKA1i1D0GuEfAiPUYDWQbXznzJmDAlItjINvh19zwuAvAbAP4N_V7xPsc-_TegiWWCPVC3DFO-ys_R1IwbrY_IF/s320/12feb+082.jpg" width="320" /></a></div><br />
Vēl gan mums liels darbs priekšā, sameklēt un salīmēt fotogrāfijas. Bet mans trīsgadnieks jau zina, ka mamma ir jāliek blakus tētim, un ome opim. Un to māca arī divgadniekam ar tādu nopietnību un sava veida svinīgumu, ka prieks skatīties. :)<br />
<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiXAxp_7rct8CRgWiwr_Wntev2Swx9Xerk4U-a23B-SoZXYxMyoqBUh6QA9jj812AjAwMVaxfbAFbXQwZ9mlO22S1LWHmgMqi4TJhR3V5_ZTk3sw9OYDAhDu-JCSdXZehECq-UA4_IuY8xj/s1600/12feb+140.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="240" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiXAxp_7rct8CRgWiwr_Wntev2Swx9Xerk4U-a23B-SoZXYxMyoqBUh6QA9jj812AjAwMVaxfbAFbXQwZ9mlO22S1LWHmgMqi4TJhR3V5_ZTk3sw9OYDAhDu-JCSdXZehECq-UA4_IuY8xj/s320/12feb+140.jpg" width="320" /></a></div>Ilze Lipskahttp://www.blogger.com/profile/16170043366591708426noreply@blogger.com3tag:blogger.com,1999:blog-7416662359142661315.post-57138340175271169632011-02-12T21:08:00.000+02:002011-02-12T21:08:45.600+02:00Našķis bērniemKas to būtu domājis, ka bērniem tā garšos apcepti sīpoli. Cepām <a href="http://absolutsed.blogspot.com/2011/02/sipolu-maizites.html">sīpolmaizītes</a>, pirmo porciju izcepto sīpolu bērni sāka ēst, un es sapratu - jācep otra. Izcepu otru, pagatavojām sīpolmaizītes, un bērni pieprasīja vēl sīpolus. Īpaši jau veselīgi nav, bet garšīgi gan, un labāk tad sīpoli, nekā čipsi. :)<br />
<br />
Tā nu mūsmājās ir jauns našķis - apcepti sīpoli.<br />
<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj_GbnpTgBRaLD9hKNPbSinelGF-bcI3SlVbusOZn4Hqj1ech0hemb_jTtWAam67eAXX-SN0hU_qgYhyphenhyphen4yegnaMVZ3xW9bXIskgsIPIM9oYWDXiCV3AVIrB_yU0y33V2lvndlbBZrDBqMwi/s1600/12feb+020.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="240" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj_GbnpTgBRaLD9hKNPbSinelGF-bcI3SlVbusOZn4Hqj1ech0hemb_jTtWAam67eAXX-SN0hU_qgYhyphenhyphen4yegnaMVZ3xW9bXIskgsIPIM9oYWDXiCV3AVIrB_yU0y33V2lvndlbBZrDBqMwi/s320/12feb+020.jpg" width="320" /></a></div>Ilze Lipskahttp://www.blogger.com/profile/16170043366591708426noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-7416662359142661315.post-13389941074373037842011-02-10T13:56:00.000+02:002011-02-10T13:56:08.611+02:00Kartupeļu zīmogsKaut kad sen piefiksēju tādu ideju, ka no kartupeļiem var taisīt zīmodziņus, un šis laiks, kad mēs slimojam un dzīvojam tātad 4 sienās, ir īstais, lai ideju realizētu dzīvē. Mērķis mums šoreiz nebija kaut ko konkrētu radīt, vienkārši paspēlēties. Cik lapas mēs kopumā neapzīmogojām! Bērni iegāja azartā!<br />
<br />
Kartupeli jāpārgriež uz pusēm, un ar nazīti jāizgriež kāda forma. Kādu nu iztēle liek. ;) Tad tik jāapsmērē ar krāsu un jāspiež uz papīra. Lielāki bērni jau var noteikti kaut ko konkrētu radīt, piemēram apsveikumus.<br />
<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj4wtIIiErDNVPPuGHkiLoIJaojQPXgTH_5JkfsHnqlwrq3ocIw7m_KDO4Rfg8NJ1CQ8-vFheq9L1oSG6sFQN1GeA-0m-7rQ6YEHUmXPGsZpQlSs_O_YqsnqRCVtXUzw6yzvmUyB4Z3R2Ii/s1600/9feb+016.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="240" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj4wtIIiErDNVPPuGHkiLoIJaojQPXgTH_5JkfsHnqlwrq3ocIw7m_KDO4Rfg8NJ1CQ8-vFheq9L1oSG6sFQN1GeA-0m-7rQ6YEHUmXPGsZpQlSs_O_YqsnqRCVtXUzw6yzvmUyB4Z3R2Ii/s320/9feb+016.jpg" width="320" /></a></div><br />
<a name='more'></a><br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiYw1f2DzdD7euuHsDdnVSZ3jwZ89tn3Mm0p9K-mygzp6nMo8S85hgd8Dnm5C82CgzsrRX6sG89K4rz1mOi005h614Dv5bkYxWttjiau3ozUGKUq2pGYU81mLvSRm2t1YS1toUXpW6ppo0F/s1600/9feb+022.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="240" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiYw1f2DzdD7euuHsDdnVSZ3jwZ89tn3Mm0p9K-mygzp6nMo8S85hgd8Dnm5C82CgzsrRX6sG89K4rz1mOi005h614Dv5bkYxWttjiau3ozUGKUq2pGYU81mLvSRm2t1YS1toUXpW6ppo0F/s320/9feb+022.jpg" width="320" /></a></div><br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgJul3h-pnYw3U7dpJpy0k4guigYmpky3quwgQEyOWgCH1sgEX1ZM-TCmwggvnP2eBFX7ITRHG6bkm9Xyx5ezbn5gLpsZyRgPcnZ5HMLmXvINAasEGqXaVC1-tOPJb7jChv__xTU2WBZqmw/s1600/9feb+023.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="240" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgJul3h-pnYw3U7dpJpy0k4guigYmpky3quwgQEyOWgCH1sgEX1ZM-TCmwggvnP2eBFX7ITRHG6bkm9Xyx5ezbn5gLpsZyRgPcnZ5HMLmXvINAasEGqXaVC1-tOPJb7jChv__xTU2WBZqmw/s320/9feb+023.jpg" width="320" /></a></div><br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgL1-W8EB8ynJoZlJsjI_WQHmV7N_juDrZqe3VltZbgjA9h2uXxxBMDBWg-3XmLIjp649spu5jIKLsIYk3JIU0BsIUZwcK-4ND0116_aAb_SWikTbPd-mXzJflTg-3Ny4zif7h6EbNfYIP0/s1600/9feb+027-1.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="240" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgL1-W8EB8ynJoZlJsjI_WQHmV7N_juDrZqe3VltZbgjA9h2uXxxBMDBWg-3XmLIjp649spu5jIKLsIYk3JIU0BsIUZwcK-4ND0116_aAb_SWikTbPd-mXzJflTg-3Ny4zif7h6EbNfYIP0/s320/9feb+027-1.jpg" width="320" /></a></div><br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiXeru7biw5feb_VgcCwcDu_Kbid7Gdik8W-RhD7zXyo1cxqBrX5hEt-zHsUJJ0r_aGKb420CeEgabhrVhoexCIYd6BR4aYIDQ9rTyE6Oh60vi2eDbuHdt5weGTRzpw30rssKqWA1Vc-_Q5/s1600/9feb+029.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="240" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiXeru7biw5feb_VgcCwcDu_Kbid7Gdik8W-RhD7zXyo1cxqBrX5hEt-zHsUJJ0r_aGKb420CeEgabhrVhoexCIYd6BR4aYIDQ9rTyE6Oh60vi2eDbuHdt5weGTRzpw30rssKqWA1Vc-_Q5/s320/9feb+029.jpg" width="320" /></a></div><br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEit2l2kQniDm3SBdjKAIaFwoc-hR6e7oHSY5EbyrvkFql823XpPTT2z2RCLWStTAImfUE7XUWEu7kPE3nMpz4Ww3t2FxNf-6XAck0DHyGbSAZKVxkB37DnUDHWV5IVOg-UVtQcymQ_QeK8F/s1600/9feb+032.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="240" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEit2l2kQniDm3SBdjKAIaFwoc-hR6e7oHSY5EbyrvkFql823XpPTT2z2RCLWStTAImfUE7XUWEu7kPE3nMpz4Ww3t2FxNf-6XAck0DHyGbSAZKVxkB37DnUDHWV5IVOg-UVtQcymQ_QeK8F/s320/9feb+032.jpg" width="320" /></a></div>Ilze Lipskahttp://www.blogger.com/profile/16170043366591708426noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-7416662359142661315.post-10833191652371620082011-01-29T11:09:00.000+02:002011-01-29T11:09:22.697+02:00I am a gummy bearIntra sēž virtuvē uz ķeblīša un pilnā kaklā dzied I AM A GUMMY BEAR! Skats pa rubli!<br />
<br />
Nu.. ziniet to dziesmiņu taču. Es gan nesaprotu, kā viņi to atceras, jo vairākus mēnešus nav dzirdēta, bet lipīga ir, tas nu jāatzīst.<br />
<br />
Tā, tikko sameklēju šo video youtube, un protams, man neviens vairs rakstīt neļauj. Mantas tika pamestas, un visi steidza šurp skatīties. Un dejot. :) Kā dziesmiņa beidzās, tā prasa - gribu vēl, gribu vēl.<br />
<div><br />
</div><object height="385" width="480"><param name="movie" value="http://www.youtube.com/v/mB1PuesGGBc?fs=1&hl=lv_LV&rel=0"></param><param name="allowFullScreen" value="true"></param><param name="allowscriptaccess" value="always"></param><embed src="http://www.youtube.com/v/mB1PuesGGBc?fs=1&hl=lv_LV&rel=0" type="application/x-shockwave-flash" allowscriptaccess="always" allowfullscreen="true" width="480" height="385"></embed></object><br />
<br />
Tā, savādāk, mūsmājās vējbakas. Mājas arests. Dejojam, zīmējam, līmējam. Ārā sniegā netiekam.Ilze Lipskahttp://www.blogger.com/profile/16170043366591708426noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-7416662359142661315.post-37081310227829977312011-01-18T12:36:00.001+02:002011-01-18T12:36:49.282+02:00Kurš notīrīs bārdu?Intra, kurai pavisam drīz jau paliks 2 gadi, vienu dienu sēž tētim klēpī un pēta viņa ataugušos bārdas rugājus. Pieskaras un saka: "FUI!!!!" noliecas pēc dvieļa un visādi mēģina to FUI noslaucīt nost.<br />
<br />
Man no smiekliem sāka sāpēt vēders. Tik mīļi arī savā ziņā. :)Ilze Lipskahttp://www.blogger.com/profile/16170043366591708426noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-7416662359142661315.post-86992320356354793932010-12-28T09:26:00.000+02:002010-12-28T09:26:22.531+02:00VIENU pupujītiMammu, daudz nē, vienu.<br />
<br />
Stāv man abi bērni riņķī ar izstieptiem pirkstiņiem: "Vienu pupujīti, vienu tupuķīti.. daudz nē, vienu." Kad tā viena apēsta, tad protams, atkal vajag "daudz nē, vienu". :) Bet nu tik mīlīgi!Ilze Lipskahttp://www.blogger.com/profile/16170043366591708426noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-7416662359142661315.post-53751080423441135052010-12-20T22:58:00.000+02:002010-12-20T22:58:25.622+02:00Kā mēs mācāmies burtiņusNesen Māmiņu Klubā bija raksts par to, kad tad īsti būtu bērnam jāsāk mācīt burtiņi. Vienas pareizas atbildes, protams, nav, bet to, vai bērns ir gatavs vai nē mācīties var, manuprāt, uzzināt tikai vienā vienīgā veidā - pamēģinot. <br />
<br />
Un izrādās, maniem bērniem tā nu ir viena no aizraujošākajām rotaļām. Atpazīt burtus. Pastāstīšu, kā mēs to darām. <br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi2r2HtkCxE15i0zfW7_mq9GOImcaaJXRYcHklq6Z-vG-_McmYFeTWPZBg7GE1flIpN-5jBJtZwU2S8lkUycjcLEamj33JwWpXp3QBVM524xrcnVuyr7KKEZKWUDvvsqS5iB1WghsNyf_eI/s1600/19dec+103.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="240" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi2r2HtkCxE15i0zfW7_mq9GOImcaaJXRYcHklq6Z-vG-_McmYFeTWPZBg7GE1flIpN-5jBJtZwU2S8lkUycjcLEamj33JwWpXp3QBVM524xrcnVuyr7KKEZKWUDvvsqS5iB1WghsNyf_eI/s320/19dec+103.jpg" width="320" /></a></div><br />
<a name='more'></a><br />
1. Viss sākās ar <b>ZĪMĒŠANU</b>. Bērniem ļoti patīk ne tikai pašiem zīmēt, bet arī atnest zīmuļus mammai un teiks - uzzīmē suni, zaķi, kaķi, māju, burkānu. Reiz izlēmu - zīmēšu viņiem burtus. Un tā arī sākās. Viņi tik kāri tvēra jauno informāciju. Gan 3 gadīgais Ernests, gan 1 gadu un 10 mēnešus vecā Intra. Kā es darīju? Uzzīmēju krāsainus burtus, un stāstīju, kas tas ir. Tie ir burti, vārdi sastāv no burtiem. Tavs vārdiņš, Ernest, sākas ar E. Re, kāds viņš izskatās. Sākumā katram burtam pielikām vienu vārdu. Visu alfabētu tiesa priekšā neņēmām, bet sākām ar tādiem mums mīļākajiem vārdiem. <br />
<br />
Tētis, Mamma, Ernests, Intra, Suns, Kaķis, Zaķis, Opis, Rīga, Bumba, Pīle, Cūka. <br />
<br />
Vēlāk mums jau ir spēle - es sazīmēju burtus ņigu ņagu pa lapu un lieku meklēt, kur ir konkrētais burtiņš. <br />
<br />
2.<b> Izgriežot un līmējot burtus</b>. Mamma izgriež burtus, saliek priekšā, un liek sameklēt, tad viņi var burtus pielīmēt pie papīra. Kuram bērnam gan nepatīk ar līmi darboties, ne? <br />
<br />
Ar izgrieztajiem burtiem mums ir vesels <b>teātris</b>, S burts mēdz riet, līdz saplīst.. P burts grib peldēt pa ūdeni un jānes uz vannu. K burts ņaud, C burts rukšķ, bet B burts lido pa gaisu. <br />
<br />
3. <b>Meklējot grāmatās, žurnālos burtus</b>. Tiesa, tie ir maziņi, bet es saku, kāds burts jāsameklē, un bērni cītīgi meklē, līdz atskan prieka sauciens un ir atrasts burts. Nezinu, kā ietu, ja visus burtus liktu meklēt uzreiz. Ar to, man liekas, bērns netiktu galā, jāsāk pamazām. <br />
<br />
4. Pie mamammas mums ir <b>plastmasas burtiņi</b>, ar kuriem mācīties. Un vēl mēs ceram, ka Ziemassvētku vecītis tādus atnestu arī mums. <br />
<br />
Viss noslēpums - šo mācību padarīt par rotaļu. Izglītojošu rotaļu. <br />
<br />
Vai Jūs bērniem mācāt burtus? Varbūt arī Jums ir kādas idejas rotaļām ar burtiņiem?Ilze Lipskahttp://www.blogger.com/profile/16170043366591708426noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-7416662359142661315.post-83171589012652350662010-12-15T23:22:00.000+02:002010-12-15T23:22:41.801+02:00Ežulis un sniegsKokiem lapas nobirušas, un steidzīgiem soļiem ir atnākusi ziema. Kādu rītu ežulis Pēcis pamodās, izstaipījās.. (Jā, Ernest, tieši tā - žāvādamies izstaipīja rokas, kaklu... :)) Un uzreiz metās pie durvīm, lai sasveicinātos ar pasauli. Bet pie sliekšņa apjucis apstājās. Kas tad tas? Kur palikusi zeme?<br />
<br />
"Mammu!!! Mammu!!!" ežulis sauca. "Zeme pazudusi!"<br />
<br />
Mammai smaidīja. "Nē, ežuli, zeme nav vis pazudusi. Pa nakti pie mums ir atnākusi ziema. Tu taču atceries, es Tev stāstīju, ka ziemā uzsnieg sniegs."<br />
<br />
"Tas baltais ir sniegs?" ežulis jautāja, un mamma pamāja ar galvu.<br />
<br />
Ežulis vēlreiz piegāja pie durvīm, noliecās un piebāza degunu klāt sniegam: "Čau! Mani sauc ežulis Pēcis!" Klusums.<br />
<br />
"Mammu, sniegs man neatbild!"<br />
<br />
"Mīļumiņ, sniegs taču nevar parunāt. Vai tad sniegam ir mute? Tik apliec šalli un tad ej ārā, tad Tu dzirdēsi, kā sniegs ar Tevi sarunājas, zem kājām gurkstot."<br />
<br />
Ežulim nebija divreiz jāsaka. Steidzīgi apmetis šalli ap pleciem, viņš izskrēja ārā. Cik dīvaina sajūta, kad tu staigā nevis pa zemi, bet pa kaut ko tik pūkainu un mīkstu. Un vēsu. Un paskat, kādas pēdas aiz manis paliek - ežulis nopriecājās un cilpoja pa pagalmu turp, atpakaļ, turp, atpakaļ.<br />
<br />
Tā ežulis smiedams skraidīja pa sniegu, līdz pēkšņi pamanīja kustību aiz vecās egles. Kas tad tur? Ežulis gāja skatīties. Bet tur stāvēja kaut kas milzīgs. Kaut kas balts, ar lielu, oranžu degunu un slotu rokā. Ežulis pārbijies ņēma kājas pār pleciem un joza prom. Tā skriedams viņš uzskrēja virsū kaķim Murim.<br />
<br />
"Kur tad Tu tā ežuli skriedams?" Muris jautāja.<br />
<br />
"Tttturr... turrrr... " ežulis trīcēdams rādīja uz egles pusi. Muris gāja skatīties, kas tad tur tāds ir. Un sāka smieties: "Ežuli, tas taču sniega vīrs! Ernests ar Intru to šodien uzvēla."<br />
<br />
"Sniega vīrs? Kas tas tāds?" ežulis jautāja un arī gāja atpakaļ skatīties.<br />
<br />
"Redzi?" Muris sacīja, "sniega vīrs ir taisīts no sniega. No tā paša sniega, kas tev zem kājām. Cilvēku bērni tā izklaidējas - viņi lipina sniegu kopā un veido visādus ērmus."<br />
<br />
"Tiešām? Es arī tā gribu."<br />
<br />
"Nāc, pamēģināsim." Muris aicināja, un pa abiem diviem kopā viņi blakus sniegavīram uzcēla sniega peli. Tik īstu, ka Muris vienu brīdi aizmirsa, ka tā ir no sniega, un metās virsū un izjauca pelīti.<br />
<br />
Iesim rīt palīgā Ežulim uzvelt vēl vienu pelīti, Ernest?Ilze Lipskahttp://www.blogger.com/profile/16170043366591708426noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-7416662359142661315.post-90385071001217971882010-12-14T23:25:00.000+02:002010-12-14T23:25:09.796+02:00Mēs PAR auduma autiņiemDroši vien ir daudzas māmiņas, kuras ir nodomājušas - varbūt lietot auduma autiņus? Jo tagad taču reklamē, cik tas ir labi un dabīgi, labāk nekā autiņbiksītes, un katra mamma taču grib savam bērnam to labāko. <br />
<br />
Es pirmo reizi par tādiem uzzināju no draudzenes vēl tad, kad nemaz stāvoklī nebiju, bet šī informācija manī aizķērās, jo plusi man tika uzskaitīti vairāk nekā mīnusi.. Un, kad paliku stāvoklī, tieši pašā sākumā bija izstāde Ķīpsalā, kur aci pret aci iepazinos, kādi tad izskatās un kā ir lietojami auduma autiņi, un sapratu, ka tādus gribu. Ne tikai tāpēc, ka tādā veidā ietaupīsies nauda, bet arī tāpēc, ka tas viss izskatījās tik vienkārši un ērti, ne tā kā kādreiz mūsu bērnībā. Tad nu iegādājāmies komplektu, kas paredzēts no dzimšanas līdz podiņam. Un nenožēlojam savu izvēli. Sevišķi tagad, kad piedzima otrs bērniņš, un ar finansēm ir kā ir, priecājos, ka mums mājās ir šāds autiņu komplekts, kas noteikti paliks mantojumā vēl nākamajiem bērniņiem. <br />
<br />
Dalīšos savā pieredzē, kā mums ir gājis, lietojot auduma autiņus. <br />
<br />
<b>1. BEZ AUTIŅBIKSĪTĒM PILNĪBĀ TOMĒR NEIZTIKT.</b> Es gan sākumā biju iedomājusies, ka tas ir iespējams, un to arī auduma autiņu ražotāji reklamē, bet es diezgan ātri sapratu, ka galīgi nomocījusies mamma negribu būt, tāpēc paka autiņbiksīšu mājās vienmēr ir vajadzīga (no šejienes arī vēl viens mans secinājums, ka ja auduma autiņi jāpērk tikai vienam bērnam - tas nesanāk izdevīgāk par pamperiem. Bet, ja autiņi tiks atstāti mantojumā māsām un brāļiem, tad gan ietaupījums ir milzīgs!) <br />
<br />
Vispirms jau slimnīcā, kad pēc dzemdībām nav spēka, lietojam huggies newborn autiņbiksītes - jo ir tomēr vienkāršāk - izmest pēc lietošanas, nevis krāt un mazgāt. Kad atbraucām mājās, mums nabiņas dēļ - kamēr tā dzīst, pirmajā mēnesī daktere nošausminājās, ka tādus cietus autiņus gatavojamies lietot. (kaut gan ražotāji reklamē jau no dzimšanas) Un arī mammai sākumā spēka nav, mazgāt un gludināt, tā nu pirmos divus mēnešus lietojām Huggies.<br />
<br />
Kad nabiņa bija sadzijusi, pārgājām uz auduma autiņiem. - līdz ar to sanāca, ka lielā komplekta pašas pirmās biksītes mums palika pilnīgi neizmantotas. Tagad, ja varētu - es noteikti nepirktu to lielo komplektu, jo pats mazākais izmērs mums nebija vajadzīgs.<br />
<br />
Arī naktīs vieglāk ir ar autiņbiksītēm, lai netraucētāks miers būtu, un nebūtu pa nakti jāmaina. Un vēl pamperi nepieciešami, ja tiek plānots kāds tālāks brauciens - arī labāk pamperus vilkt, jo slapjos vai varbūt pat piekakātos autiņus tomēr diezgan grūti nēsāt līdzi. Kā arī, kad citreiz kāds pieskata bērnu, saprotu - nevaru taču viņam likt vēl papildus klāt par autiņiem domāt, kur likt, kur izskalot.. - tāpēc tad iedodu līdzi autiņbiksītes. Tātad secinājums- papildus autiņbiksītes vienmēr būs vajadzīgi - arī tāpēc, lai vieglāka dzīve.<br />
<br />
Vienu brīdi, kad mums baigā slimošana bija, es gan lietoju autiņbiksītes ikdienā, jo tobrīd nebija spēka, mazgāt un gludināt, un ziniet - pierod pie autiņbiksītēm. Ir jau ir ērtāk, kad vienkārši izmet, nav nekas jāskalo, jāmazgā. Toreiz pieķēru sevi pie domas, ka varbūt, ja finanses ļautu, es lietotu autiņbiksītes. Bet nu tā kā ir, kā ir, tad pa dienu lietojam autiņus, uz nakti Huggies - tātad viens diennaktī aiziet. <br />
<br />
Nezinu, varbūt ir kāds, kas māk iztikt tikai un vienīgi ar autiņiem, arī pa nakti, bet es tomēr gribu pēc iespējas vairāk pagulēt. <br />
<br />
<b>2. Esmu dzirdējusi uzskatu, ka auduma autiņos bērnam ir grūti kustēties, jo salīdzinot ar autiņbiksītēm, tie tomēr ir lielāki un cietāki.</b> (Drēbīšu izmēru gan jārēķinās, ka vajadzēs lielāku, nekā autiņbiksītes lietojot, - tas attiecas uz apakšā sapogājamajām drēbītēm.) Bet varu nomierināt, ka šie autiņi, biksītes ir speciāli izveidotas, lai bērniņam būtu ērti. Mana peciņa bija smalka, uz 11 mēnešiem svēra 8 kg. un viņai bija ērti, kustās, rāpo, ceļas kājās, nu jau arī staigā, un autiņi nekad nav traucējuši. Atzīšos, gan, ka ar pirmo bērnu man brīžiem likās, ka viņam traucē, bet tagad ar meitiņu - vienkārši ideāli! Mums ļoti patīk!<br />
<br />
Mīnuss - dažreiz gan, ja mamma nav kārtīgi klipsi salikusi, un tādi brīži sākas ar to laiku, kad mazais kļūst aktīvs, un bēg prom, kā noņem autiņu, tad sāniņš noberzās, bet nu to jau ātri piefiksē, jo bieži jāmaina, un līdz ar to nekas nopietns nav, mazliet apsārtis. <br />
<br />
<br />
<b>3. Biksītes ir foršas - tajās var likt arī vecos labos kokvilnas autiņus, ne tikai speciālos autiņus</b>, ja nu kas, ir izmēģināts - darbojas! Te man radās doma, ka, ja no mūsu laikiem ir palikuši mantojumā kokvilnas autiņi, tad varētu tikai nopirkt tādas speciālās biksītes, kas mitrumu nelaiž cauri, un arī būtu risinājums.<br />
<br />
<br />
<b>4. Par to garām laišanu.</b> Mums arī autiņbiksītes mēdza laist garām, tā nu man tas neliekas liels mīnuss. Ar to vienkārši jārēķinās gan autiņu lietotājiem, gan autiņbiksīšu lietotājiem, ka tā var gadīties. Bet ar autiņiem ir tā, ka ja pareizi saloka, t.i. - speciāls locījums šķidrai vēdera izejai, tad noplūdes gadās reti. <br />
<br />
<br />
<b>5. Mazgāšana un gludināšana</b>, protams, ir liela. Bet es laikam esmu pieradusi, tā nu man tas neliekas mīnuss. Turklāt gludināšana man patīk. <br />
<br />
<b>6. </b>Man meitiņai drīz būs gadiņš, un mēs lietojam - viss ir vienkārši ideāli. Tagad ir ziema, virsū velkam zeķubikses, nekādu problēmu. Bet ar puiku bija tā, ka 8 mēnešos - bija vasara - laidu viņu dzīvoties tikai krekliņā un iekš auduma autiņiem, un viņš iemācījās, ka tos klipšus var attaisīt. Un tad es vairs atturēt viņu nevarēju - amats bija rokā, un citreiz tā šmuce bija liela, kad viņš atstāja bikšeles kur pagadās.. Uzliku parastās autiņbiksītes, bet viņš arī to taisīja vaļā - bija iemācījies no biksītēm, kā tos klipšus attaisīt. Tā nu mēs kopš tā laika lietojām Little walkers biksītes - tās viņš nevarēja pats attaisīt un pamest. <br />
<br />
Nezinu, vai tas no dzimuma atkarīgs.. Noteikti arī no gadalaika, jo tagad meitiņa netaisa vaļā, un mēs esam ļoti apmierinātas. <br />
<br />
Kopumā plusu ir vairāk nekā mīnusu. Ja kaut ko būtisku aizmirsu pieminēt, droši jautājiet. <br />
(to rakstīju šī gada sākumā :))Ilze Lipskahttp://www.blogger.com/profile/16170043366591708426noreply@blogger.com0