Ežulis un lietus

Ernest, dzirdi kā ārā līst?

Ārā līst tik spēcīgi, ka mazais ežulis Pēcis sākumā nesaprata, kas notiek. Viņš gulēja gultiņā, apsedzies ar smaržīgu upeņu lapu, kad pēkšņi sākās negaiss, lietus bungoja pa mājas jumtu tik skaļi, ka ežulis nobijās un ierāpās pie mammas gultā.


„Mammu, mammu, mosties, pasaule brūk kopā!” Ežulis modināja mammu, trīcēdams kā tāda apšu lapiņa. Kā tas ir? Rīt, kad iesim uz dārziņu, es Tev parādīšu, mums pa ceļam tieši viena liela apse, un ja būs vējš, Tu redzēsi, kā apses lapiņas trīc. Nevienam citam kokam lapas tā netrīc kā apsei.

Ežu mamma samiegojusies piecēlās sēdus, un sapratusi, kas par lietu, paņēma mazo ežuli klēpī, un mierināja.

„Tas mīļo Pēci ir lietus. Pasaule nebrūk kopā, pasaule priecājas, visas puķītes un mazie zāles stiebriņi tagad varēs padzerties, arī mēs rīt no rīta varēsim no rasaskrēsliņu lapām padzerties tīru ūdentiņu. Nāc, gribi paskatīties?” mamma aicināja.

Ežulis vēl arvien nedaudz nobijies, tomēr pamāja ar galvu. Mamma pavēra durvis spraugā, un iekšā istabā iešļakstījās lietus. Ežulim tādi prieki bij, viņam, tāpat kā Tev un māsai, ļoti patīk ūdens.

„Mammu, mammu,” Pēcis sauca, bradādams pa peļķēm, „vai nav pasakaini? Ja visu laiku tā lītu, nebūtu mums jāiet meklēt ūdens, kur peldēties, tas visu laiku būtu tepat pie mums.”

Pēkšņi noplaiksnīja zibens un nogranda pērkons. Ežulis pārbijās un pieskrēja pie mammas. „Mam.. Mamm- muuu.. kkkas tttas bbbij?” Ežulis trīcēja un skatījās debesīs.

„Tas bija zibens un pērkons.”

„Vai viņi ir dusmīgi? Viņi izklausījās ļoti, ļoti dusmīgi.”

„Nē, ežuli,” mamma mierināja, „Pērkons nav dusmīgs, bet tiesa – pērkona laikā ir jāuzmanās, jābūt klusiem un mierīgiem.”

„Kāpēc?”

„Redzi, ežuli, Pērkons ir liels, bet Tu esi maziņš, un viņš Tevi var nepamanīt, un netīšām nodarīt pāri. Tāpēc mums tagad jāpagaida, kad pērkons aizies prom, un tad varēsim iet ārā, labi?”

„Bet es gribu pa peļķēm pabradāt!” ežulis gaudās.

Kad mamma apsolīja, ka rīt no rīt peļķes vēl būs, ežulis Pēcis piekrita iet atpakaļ mājā un līst zem segas.

Arlabunakti. :)