otrdiena, 2011. gada 25. oktobris

Skatīšos, kā viņa nebrauc

Vāram pusdienas, pazvana mums ome, ka iebrauks ciemos. Pasaku to bērniem, vini priecīgi skrien pie loga, kur brauc, kur brauc. Saku, ka vēl jau neredzam, vēl viņa brauc pa ceļu, tālu.

Intra paskatās uz mani un atbild - Tas nekas, es skatīšos, kā viņa nebrauc.

ceturtdiena, 2011. gada 20. oktobris

Apaļš ābols bumbierim cep čības

Protams, tad, kad iznāca šī grāmatiņa, es to pamanīju. Kā varēja ko tādu nepamanīt? :)




Grāmatnīcā apskatīju, bet nenopirku, jo likās, pārāk dārga priekš tā satura iekšā. BET... nu lūk, tagad es savas domas esmu mainījusi, un par šo BET pastāstīšu Jums.

Bērnu grāmatu iegāde ir jāveic kopā ar bērnu, jo mums pieaugušajiem tas redzējums jau ir mainījies, un mēs bērnu grāmatas vērtējam pēc saviem, pieauguša cilvēka kritērijiem, kas taču, piekritīsiet, ir pilnīgi savādāki, kā bērna kritēriji.

Tad nu lūk, mēs jau kādu laiku atpakaļ esam kļuvuši par cītīgiem bibliotēku apmeklētājiem, un pēdējā reizē, kad bijām, bibliotekāre mums piespēlēja šo grāmatiņu. Līdz ar citām paņēmām uz mājām, bet tās visas citas pasaku grāmatas izlasījām pirmās... Līdz tikām pie šīs. Bērni bija sajūsmā. Pirmajā vakarā izlasīju pasaku, prasīja atkārtot. Otrajā vakarā uzliku disku... un.. un... Ernests pēc trim dienām jau visus vārdus zina no galvas, un dzied līdzi.

Saprotu, ka uz Ziemassvētkiem šī grāmata būs jāliek zem eglītes, jo tai ir jābūt mājās, nevis bibliotēkā.

Ja arī Jūs vēl neesat ar šo grāmatiņu iepazinušies, no sirds iesaku. Tagad mums ir jauna šūpuļdziesma :)