Mēs PAR auduma autiņiem

Droši vien ir daudzas māmiņas, kuras ir nodomājušas - varbūt lietot auduma autiņus? Jo tagad taču reklamē, cik tas ir labi un dabīgi, labāk nekā autiņbiksītes, un katra mamma taču grib savam bērnam to labāko.

Es pirmo reizi par tādiem uzzināju no draudzenes vēl tad, kad nemaz stāvoklī nebiju, bet šī informācija manī aizķērās, jo plusi man tika uzskaitīti vairāk nekā mīnusi.. Un, kad paliku stāvoklī, tieši pašā sākumā bija izstāde Ķīpsalā, kur aci pret aci iepazinos, kādi tad izskatās un kā ir lietojami auduma autiņi, un sapratu, ka tādus gribu. Ne tikai tāpēc, ka tādā veidā ietaupīsies nauda, bet arī tāpēc, ka tas viss izskatījās tik vienkārši un ērti, ne tā kā kādreiz mūsu bērnībā. Tad nu iegādājāmies komplektu, kas paredzēts no dzimšanas līdz podiņam. Un nenožēlojam savu izvēli. Sevišķi tagad, kad piedzima otrs bērniņš, un ar finansēm ir kā ir, priecājos, ka mums mājās ir šāds autiņu komplekts, kas noteikti paliks mantojumā vēl nākamajiem bērniņiem.

Dalīšos savā pieredzē, kā mums ir gājis, lietojot auduma autiņus.

1. BEZ AUTIŅBIKSĪTĒM PILNĪBĀ TOMĒR NEIZTIKT. Es gan sākumā biju iedomājusies, ka tas ir iespējams, un to arī auduma autiņu ražotāji reklamē, bet es diezgan ātri sapratu, ka galīgi nomocījusies mamma negribu būt, tāpēc paka autiņbiksīšu mājās vienmēr ir vajadzīga (no šejienes arī vēl viens mans secinājums, ka ja auduma autiņi jāpērk tikai vienam bērnam - tas nesanāk izdevīgāk par pamperiem. Bet, ja autiņi tiks atstāti mantojumā māsām un brāļiem, tad gan ietaupījums ir milzīgs!)

Vispirms jau slimnīcā, kad pēc dzemdībām nav spēka, lietojam huggies newborn autiņbiksītes - jo ir tomēr vienkāršāk - izmest pēc lietošanas, nevis krāt un mazgāt. Kad atbraucām mājās, mums nabiņas dēļ - kamēr tā dzīst, pirmajā mēnesī daktere nošausminājās, ka tādus cietus autiņus gatavojamies lietot. (kaut gan ražotāji reklamē jau no dzimšanas) Un arī mammai sākumā spēka nav, mazgāt un gludināt, tā nu pirmos divus mēnešus lietojām Huggies.

Kad nabiņa bija sadzijusi, pārgājām uz auduma autiņiem. - līdz ar to sanāca, ka lielā komplekta pašas pirmās biksītes mums palika pilnīgi neizmantotas. Tagad, ja varētu - es noteikti nepirktu to lielo komplektu, jo pats mazākais izmērs mums nebija vajadzīgs.

Arī naktīs vieglāk ir ar autiņbiksītēm, lai netraucētāks miers būtu, un nebūtu pa nakti jāmaina. Un vēl pamperi nepieciešami, ja tiek plānots kāds tālāks brauciens - arī labāk pamperus vilkt, jo slapjos vai varbūt pat piekakātos autiņus tomēr diezgan grūti nēsāt līdzi. Kā arī, kad citreiz kāds pieskata bērnu, saprotu - nevaru taču viņam likt vēl papildus klāt par autiņiem domāt, kur likt, kur izskalot.. - tāpēc tad iedodu līdzi autiņbiksītes. Tātad secinājums- papildus autiņbiksītes vienmēr būs vajadzīgi - arī tāpēc, lai vieglāka dzīve.

Vienu brīdi, kad mums baigā slimošana bija, es gan lietoju autiņbiksītes ikdienā, jo tobrīd nebija spēka, mazgāt un gludināt, un ziniet - pierod pie autiņbiksītēm. Ir jau ir ērtāk, kad vienkārši izmet, nav nekas jāskalo, jāmazgā. Toreiz pieķēru sevi pie domas, ka varbūt, ja finanses ļautu, es lietotu autiņbiksītes. Bet nu tā kā ir, kā ir, tad pa dienu lietojam autiņus, uz nakti Huggies - tātad viens diennaktī aiziet.

Nezinu, varbūt ir kāds, kas māk iztikt tikai un vienīgi ar autiņiem, arī pa nakti, bet es tomēr gribu pēc iespējas vairāk pagulēt.

2. Esmu dzirdējusi uzskatu, ka auduma autiņos bērnam ir grūti kustēties, jo salīdzinot ar autiņbiksītēm, tie tomēr ir lielāki un cietāki. (Drēbīšu izmēru gan jārēķinās, ka vajadzēs lielāku, nekā autiņbiksītes lietojot, - tas attiecas uz apakšā sapogājamajām drēbītēm.) Bet varu nomierināt, ka šie autiņi, biksītes ir speciāli izveidotas, lai bērniņam būtu ērti. Mana peciņa bija smalka, uz 11 mēnešiem svēra 8 kg. un viņai bija ērti, kustās, rāpo, ceļas kājās, nu jau arī staigā, un autiņi nekad nav traucējuši. Atzīšos, gan, ka ar pirmo bērnu man brīžiem likās, ka viņam traucē, bet tagad ar meitiņu - vienkārši ideāli! Mums ļoti patīk!

Mīnuss - dažreiz gan, ja mamma nav kārtīgi klipsi salikusi, un tādi brīži sākas ar to laiku, kad mazais kļūst aktīvs, un bēg prom, kā noņem autiņu, tad sāniņš noberzās, bet nu to jau ātri piefiksē, jo bieži jāmaina, un līdz ar to nekas nopietns nav, mazliet apsārtis.


3. Biksītes ir foršas - tajās var likt arī vecos labos kokvilnas autiņus, ne tikai speciālos autiņus, ja nu kas, ir izmēģināts - darbojas! Te man radās doma, ka, ja no mūsu laikiem ir palikuši mantojumā kokvilnas autiņi, tad varētu tikai nopirkt tādas speciālās biksītes, kas mitrumu nelaiž cauri, un arī būtu risinājums.


4. Par to garām laišanu. Mums arī autiņbiksītes mēdza laist garām, tā nu man tas neliekas liels mīnuss. Ar to vienkārši jārēķinās gan autiņu lietotājiem, gan autiņbiksīšu lietotājiem, ka tā var gadīties. Bet ar autiņiem ir tā, ka ja pareizi saloka, t.i. - speciāls locījums šķidrai vēdera izejai, tad noplūdes gadās reti.


5. Mazgāšana un gludināšana, protams, ir liela. Bet es laikam esmu pieradusi, tā nu man tas neliekas mīnuss. Turklāt gludināšana man patīk.

6. Man meitiņai drīz būs gadiņš, un mēs lietojam - viss ir vienkārši ideāli. Tagad ir ziema, virsū velkam zeķubikses, nekādu problēmu. Bet ar puiku bija tā, ka 8 mēnešos - bija vasara - laidu viņu dzīvoties tikai krekliņā un iekš auduma autiņiem, un viņš iemācījās, ka tos klipšus var attaisīt. Un tad es vairs atturēt viņu nevarēju - amats bija rokā, un citreiz tā šmuce bija liela, kad viņš atstāja bikšeles kur pagadās.. Uzliku parastās autiņbiksītes, bet viņš arī to taisīja vaļā - bija iemācījies no biksītēm, kā tos klipšus attaisīt. Tā nu mēs kopš tā laika lietojām Little walkers biksītes - tās viņš nevarēja pats attaisīt un pamest.

Nezinu, vai tas no dzimuma atkarīgs.. Noteikti arī no gadalaika, jo tagad meitiņa netaisa vaļā, un mēs esam ļoti apmierinātas.

Kopumā plusu ir vairāk nekā mīnusu. Ja kaut ko būtisku aizmirsu pieminēt, droši jautājiet.
(to rakstīju šī gada sākumā :))