Bailes un dzemdības

Par bailēm no dzemdībām es aizdomājos divas reizes:

1. Tad, kad man bija bailes.

2. Un tad, kad sapratu, ka man vairs šo baiļu nav.


Pirmais posms. Bailes no dzemdībām. Interesēties par bērniem un visu kas ar to saistīts sāku, neilgi pirms kāzām. Atceros, kā nopirku jaunāko Mans Mazais žurnālu un tur bija aprakstītas dzemdības stundu pa stundai. Lasīju un raudāju, un šausminājos, jo vienīgais, kas no tā raksta leca ārā bija "SĀPES" Likās, ka šis raksts ir nevis par to, kā pasaulē nāk bērniņš, bet par to, kā sāpēs, cik ilgi sāpēs, kā vēl var sāpēt. Jāsaka gan, ka raksts bija arī izsmeļošs, jo daudz uzzināju par dzemdību procesu kā tādu, bet nu tā noskaņa. Ļoti spilgti atmiņā palicis, kā ar vīru braucām mājās vilcienā (toreiz dzīvojām Jūrmalā), un es lasot šo rakstu, raudāju.

Tas viss likās tik briesmīgi, un tas, ka vīrs vēl iesmējās par manu sašutumu, man uzdzina dusmas, kā tad, Tu jau vari smieties, Tev jau nekas tāds nebūs jādara. Bet ko tur daudz domāt, taisnība jau ir, vēl šis temats nav aktuāls. Tā nu noliku to tālāk atvilktnītē, lai netraucē dzīvot.

Otrs posms. Harmonija. Kad paliku stāvoklī un biju jau sajutusi pirmās kustības, atcerējos šo atgadījumu toreiz vilcienā. Tā bija pirmā reize, kad es sapratu - lai cik tas dīvaini nebūtu, nekādu baiļu nav. Pilnīgi loģiski, ka sāku domāt - bet kā tā. Es taču tik skaidri atcerējos tā laika bailes par to, kā gan es tikšu ar to visu galā, bet tagad, kad esmu stāvoklī, jūtu sevī tik lielu mieru... (kaut gan tagad šis temats ir visaktuālākais, bet otrreiz lasot rakstu, vairs šis vārds SĀPES neleca acīs.)

Daži mani secinājumi - kāpēc:

1. Mūsdienās vairs nav daudz to cilvēku, kas uzsver SĀPES, reti gadās dzirdēt salīdzinājumu: "kas tad tās par sāpēm, lūk, dzemdību sāpes - tas ir kaut kas..". Šī pozitīvā pieredze noskaņo ļoti optimistiski.

2. Viss sākas galvā! Tātad galva jāatstāj mājās, ne? Un, ja šo domu mēs palēnām pieņemam kā patiesību, ka viss ir atkarīgs no mums, tad arī bailes zūd.

3. Vīra itin loģiskais arguments PRET-bailēm - tas ir DABISKI! Dzemdības ir dabiskas! Cik ilgi vien zīdītāji apdzīvo šo planētu, tas ir dabisks veids, kā nāk pasaulē jauna dzīvībiņa. Baidīties ja nu vajadzētu - tad tikai no tā, kas ir pret-dabisks, bet ne jau no lietu dabiskās kārtības.

4. Esmu dzirdējusi ieteikumu, ja jau bail no dzemdībām, ir taču risinājums. Epidurālā anestēzija. Un atbildot uz šo risinājumu, man atbilde bija skaidra - nekādu anestēziju negribu. Par šo tēmu domājot es sapratu - ka gribu zināt, kā tas ir - dzemdēt. Sava veida ziņkārība stāv pāri bailēm.

5. Tas ir vienīgais veids kā sastapt savu mazulīti, un to nu es gribēju par visu vairāk pasaulē.

Dzemdības ir sastapšanās. Tas ir prieks! Te bailēm nav vietas. Lai Jums skaista sastapšanās ar saviem mazulīšiem! :)