Papildporcija

Uzlieku meitai tādu lielāku porciju putras pusdienās, ar domu, apēdīs tāpat, cik gribēs, jo citreiz ir tā, uzliec mazāk, bērns grib vēl, bet kad uzliec otrreiz, tad jau visa luste uz ēšanu pārgājusi.

Uzlieku arī sev, bet man tā ēšana iet lēnāk, jo iezvanās telefons. Kad beidzu runāt, izrādās, meita apēdusi savu porciju un manējo pārcēlusi uz savu šķīvi! Un tik laimīga smaida, ēd savu "ņam-ņam". :)

Mammu! Es ēdu māju!!!

Izcepām piparkūku mājiņu (par tās pagatavošanu variet lasīt TE.), nolikām malā, un sarunājām, ka ēst nu nevarēs. Jāgaida kamēr glazūra nožūs, un pēc tam dārziņā ar draugiem varēs māju ēst.

Bērni piekrītoši māj ar galvām. Kā Jūs domājat - viņi māja ar galvām, jo piekrita manam plānam??? hmmm... Tas ir atklāts jautājums.

Ernests pēc laika nāk uz virtuvi pie manis priecīgs, smaids līdz ausīm. Prasu, ko viņš labu dara.

"ĒDU!"

Labrīt!

Trīsgadnieks jau līdzinās pieaugušajam. Šorīt noskanēja modinātājs, bērni no tā nepamodās, un es arī uzreiz nemodināju, mēs saģērbāmies un tad tik ierunājos mazliet skaļāk, ka laiks mosties....

Bērni uzreiz saknosās gultiņās. Ernests man pa miegam atbild: "Mamma, mans vēl čuč." Un guļ tālāk. Beidzot parādās tā vēlme no rītiem ilgāk pagulēt, tā negribēšana rāpties no gultas ārā, pēc modinātāja noskanēšanas.

Māsai tāda vēlme vēl nav parādījusies. Viņa, pat acis vēl neatvērusi, uzreiz rausās kājās un pieķērusies pie gultiņas malas lēkāja pa gultu. Es biju paslēpusies aiz skapja durvīm, zeķubikses meklējot, kā parādījos bērna redzeslokā, tā uzreiz skaļš priekpilns sauciens: "Atradu mammu! Atradu mammu!" Un lēkā tālāk. Kur tāda enerģija!!!!

Mēs ar vīru bieži vien esam nodomājuši, kaut mēs tā varētu, uzreiz lekt kājās un skriet un darīt. Es, personīgi, tā nespēju. Ja es pārāk strauji pielecu, un brokastis vēl neēdusi sāku kaut ko lēkāt, dauzīties ar bērniem, man paliek slikti. Nē... man ir vajadzīga mierpilna piecelšanās, un ja arī jāsteidzas, tad tomēr nelecu pa galvu pa kaklu, tik strauji.

Degunu urbināt ir dabiski...

Ernests, kāpēc Tu urbini degunu?

"Jo deguns nav tukšs!"

Bez komentāriem, skaidrs, mamma?!

Galva griežas..

Ernests, mūzikai fonā skanot, istabas vidū griežas uz riņķi. Tad atnāk apsēžas man blakus un nopūšas: "Man galva griežas..." Pēc mirkļa piebilst: "Pagaidi, galva, tūlīt griezīšos atkal. Tagad nevaru, galva griežas."
:D

Saprot tikai mamma

Katram bērnam ir savs grafiks, kā viņš mācās valodu. Cits ātrāk, cits lēnāk. Cits vēl mācās divas uzreiz. Dažam problēmas sagādā R burts, citam šķiet, ka visos vārdos jāiekļauj tāds skanīgs RRRR...

Manam trīsgadniekam nu patīk daudz runāt. Bet nu jā.. saprast brīžiem spēju tikai es, jo es jau zinu, ko viņš ar ko domā.

Cici gribu!

Bērns iet pa māju čīkstot - cici gribu, cici gribu!

Kā Jūs domājat - ko viņš grib? :D