Jau sen esmu novērojusi, ka ir vannā gājēji un dušotāji. :) Bet mans nesenākais atklājums, ka šī izvēle tiek izdarīta arī (vai varbūt jāsaka JAU?) bērnībā. Manam vecākajam dēlam (šobrīd 2ar pus gadi) nepatīk tekošs ūdens virs galvas vai arī virs jebkuras citas ķermeņa vietas. Toties gulēt vannā.... mmmmm... To viņš varētu stundām jau nu ne, bet pusstundu noteikti - gulēt un plunčāties.
Bet mana tikpat kā pusotru gadu vecā jaunkundze ir īsta dušas fane. Viņa var stāvēt ilgi ilgi zem tekoša ūdens, arī galvu ik pa laikam pabāž apakšā. Sēž jau arī vanniņā, bet līdz ko tiek atgriezts krāns, tā ceļas kājās un grib tikt zem ūdens. Sevišķi uz muguras.
Ak, kā es viņu saprotu, arī es varētu stāvēt stundām zem tekoša ūdens un man šķiet nemaz neapniktu. Arī vannā man patīk, tikai ilgāk par 20 minūtēm nespēju nogulēt.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru