kaut tik tiktu uz bērnu dārzu

Atceroties pirmās dienas bērnudārzā, man nemaz neticējās, ka tik ātri pienāks tāds laiks, kad Ernests ar prieku ies uz dārziņu! Bet šis laiks pienāca, turklāt ļoti ātri.

"Ernests jādzer klepus sīrupiņš.." Jā, arī mums rudenī neizpalika saslimšanas, un piepildījās scenārijs, ar kuru visi mani biedēja - pēc pusotras nedēļas bērnu dārzā - divas nedēļas dzīvojām pa māju.

Ernests mūk prom, tikko kā mamma paņem rokās sīrupa pudeli, un rāda, ka nedzers.

"Ernests, bet Tu taču gribi būt vesels, vai ne?"

NĒ NĒ NĒ Ernests krata galvu, un mūk prom, viņš negribot būt vesels. Vai tiešām nekas cits neatliks, kā manu mazo gudro divgadnieku turēt ar varu klēpī un mēģināt piespiest iedzert sīrupu? Tādos gadījumos parasti vairāk sīrupa tiek izstumts ārā no mutes, nevis norīts.

Mēģinu vēlreiz - "Ernest! Uz dārziņu gribi iet?"

Ernests sparīgi māj ar galvu JĀ, uz dārziņu gan viņš gribot iet. "Bet tad ir jāizdzer sīrups, lai būtu vesels un varētu iet uz dārziņu." Ernests paklausīgi pienāk pie manis un paver muti. Iedodu karoti sīrupa, ko paklausīgi izdzer. Paslavēju, bet viņš tik nerātni pasmej un aizskrien prom.

Kopš tās reizes mums vairs nav bijušas problēmas ar sīrupa dzeršanu. Ernests ir ar mieru darīt daudz ko, lai tikai varētu iet uz dārziņu. No rīta iedod mammai buču, parāda "attā attā" un priecīgs dodas tētim līdzi uz mašīnu.

Bet mamma var izbaudīt, ko nozīmē diena mājās ar nu jau 8 mēnešus vecu bērniņu. Divatā. Māsai ļoti patīk mammas nedalīta uzmanība. Viņai gan ļoti patīk arī brālis! Un brālim tagad, kad māsa jau ceļas kājās, un piedalās komunikācijā, arī māsa patīk arvien vairāk un vairāk! Ernestam ļoti gribas ar māsiņu dejot! Bērnu dārza samācījies, mans mazais džentlmenis aicina māsu uz deju, paņem aiz rociņām, un māsai uzreiz prieki - tupstas un lēkā, spiedzot, ka brālis lēkā līdzi. Vēl gan ar to līdzsvaru ir kā ir, un ja brālis palaiž, tad ir BUMS, tomēr redzu, ka Ernests saprot, ka māsiņa vēl maziņa, un nevar tā, kā var viņš. Visaizraujošākais, kas vien var būt šobrīd, ir durvju attaisīšana māsai. Ernests tā priecājas, ka māsa rāpo tur, kur viņš attaisa durvis! Bet māsai savukārt lielie prieki, tiekot brīvībā.

Ar katru dienu paliek arvien interesantāk un interesantāk! Bērni taču ir neizsīkstoša prieka avots!