sniegs un Pifs

Pirmajam sniegam vienmēr būtu jāuzsnieg pa nakti, lai lielāks prieks! Vispār sniegam jāuzsnieg pa nakti, jo ir tik patīkami piecelties, atvērt aizkarus un ieraudzīt, ka visa pasaule ir balta! Uzreiz garastāvoklis uzlabojas. Šādos rītos domāju, ka ziema ir mans mīļākais gadalaiks - balta ziema! Tā arī šajā sestdienā no rīta atvelkot aizkarus, skatos - sniegs! Saucu Ernestu, lai nāk skatīties, un viņš nav divreiz jāsauc! Iesim ārā! Šodien mums liels notikums - ne tikai sniegs pa nakti uzsnidzis, bet arī pirmo reizi uz teātri iesim! Pa ceļam uz Rīgu nevarēju atturēties un nenofotografēt to, kāda pasaule šorīt izskatās. Bilde gan nav diez ko laba, caur mašīnas priekšējo stiklu bildēta, bet tās emocijas, skatoties un atceroties, un ilgojoties arī rītdien pamosties, atvērt aizkarus un ieraudzīt baltu jo baltu pasauli!

Pavisam drīz Ernestam svinēsim divu gadiņu jubileju, un divi gadi - tas taču ir īstais laiks, lai sāktu iet uz bērnu pasākumiem, ne? Esmu gan dzirdējusi, ka domas dalās. Bet dalās tās tikai tāpēc, ka daži divgadnieki var nosēdēt mierā, bet daži nevar. Kā būs mums? - nebija ne jausmas, jo līdz šim neesam bijuši nekur, kur no bērna prasītu spēju nosēdēt mierā. Un vēl protams bija jautājums- vai bērnam patiks. Lai kā negribētos atzīt, bet pirmais pasākums ir sava veida eksperiments (tā teikt - esam gatavi apmeklēt teātri, vai vēl kādu laiciņu jāpagaida..). Sestdien bijām uz muzikālo izrādi "Pifa piedzīvojumi" ar Aishu galvenajā - Pifa lomā, tas nekas, ka rakstīts bij, ka domāta no 4 gadiem. MUMS ĻOTI PATIKA!

Pirmkārt jau - Ernestam patika tas, ka ir tik daudz bērnu! un kur ir bērni, tur vienmēr ir ļoti aktīva un enerģiska gaisotne.

Otrkārt, ar kādu interesi Ernests skatījās, kas uz skatuves notiek. Varēja redzēt, ka bērns ir patiesi pievērsies notiekošajam. Arī pēc tā, ka vienu reizi sabijās, un iespiedās tētim azotē, bet tētis nomierināja un pastāstīja, ka bailēm nav pamata, un Ernests nomierinājies turpināja skatīties izrādi. Aplaudēja līdz ar visiem, rādīja mammai, lai mamma arī skatās, kādi kartupeļi dejo, un kādas mazas smukas vardītes, un kā Pifs uzbrauca debesīs ar baloniem.. Viss likās tik interesants! Arī pakustēties ar mammu mūzikas ritmā, jo izrādē bija daudz dziesmu, kājas pašas cilājās līdzi.

Bet pēc izrādes devāmies ciemos, uz pirti, - mums opim lielā jubileja - 50 palika! Tur varējām arī kārtīgi pa īstam izdejoties, un viss deju placis bij mūsējais, jo ziniet jau kā - tie pieaugušie tādi slinki.. :D Vakarā bijām tik piekusuši, ka līdz ko atnācām mājās, aizmigām tik ciešā miegā, kāds parasti ir pēc aktīvas, lieliski pavadītas dienas!