Asakas uz sejas

Ar šito joku nevaru nepadalīties... Tētis pāris dienas dzīvodams pa māju nav skuvies. Ernests tagad vakarā to ievēro un prasa tētim, (savu šī brīža iemīļotāko jautājumu) - Kas tas tāds? Kāpēc Tev tur asakas? Tu zivis ēdi?
Tētis, ar grūtībām turēdams smieklu lēkmi, skaidro Ernestam, ka tā ir bārda, nevis asakas.

Skatīšos, kā viņa nebrauc

Vāram pusdienas, pazvana mums ome, ka iebrauks ciemos. Pasaku to bērniem, vini priecīgi skrien pie loga, kur brauc, kur brauc. Saku, ka vēl jau neredzam, vēl viņa brauc pa ceļu, tālu.

Intra paskatās uz mani un atbild - Tas nekas, es skatīšos, kā viņa nebrauc.

Apaļš ābols bumbierim cep čības

Protams, tad, kad iznāca šī grāmatiņa, es to pamanīju. Kā varēja ko tādu nepamanīt? :)

Grāmatnīcā apskatīju, bet nenopirku, jo likās, pārāk dārga priekš tā satura iekšā. BET... nu lūk, tagad es savas domas esmu mainījusi, un par šo BET pastāstīšu Jums.

Bērnu grāmatu iegāde ir jāveic kopā ar bērnu, jo mums pieaugušajiem tas redzējums jau ir mainījies, un mēs bērnu grāmatas vērtējam pēc saviem, pieauguša cilvēka kritērijiem, kas taču, piekritīsiet, ir pilnīgi savādāki, kā bērna kritēriji.

Tad nu lūk, mēs jau kādu laiku atpakaļ esam kļuvuši par cītīgiem bibliotēku apmeklētājiem, un pēdējā reizē, kad bijām, bibliotekāre mums piespēlēja šo grāmatiņu. Līdz ar citām paņēmām uz mājām, bet tās visas citas pasaku grāmatas izlasījām pirmās... Līdz tikām pie šīs. Bērni bija sajūsmā. Pirmajā vakarā izlasīju pasaku, prasīja atkārtot. Otrajā vakarā uzliku disku... un.. un... Ernests pēc trim dienām jau visus vārdus zina no galvas, un dzied līdzi.

Saprotu, ka uz Ziemassvētkiem šī grāmata būs jāliek zem eglītes, jo tai ir jābūt mājās, nevis bibliotēkā.

Ja arī Jūs vēl neesat ar šo grāmatiņu iepazinušies, no sirds iesaku. Tagad mums ir jauna šūpuļdziesma :)

Citāts pārdomām

Kārtojot blociņu, atradu papīrīti ar izrakstītu citātu.. Laba viela pārdomām......

"Vai tā nav reta laime, ja cilvēks atklāj, ka viņam no sirds patīk savs bērns? Mīlēt savu bērnu ir dabiski. Bet patikt? Patikšana ir jānopelna."

[Kolīna Makkalova "Pirmais vīrs Romā"]

Sautējums ir nepateicīgs vārds.

Tagad, kad kabaču sezona rit pilnā sparā, ik pa laikam gatavojam kādu sautējuma tipa ēdienu. Tad ar rīsiem, tad kartupeļim, tad ar makaroniem, liekam visu klāt, kas nu izaug pašu dārzā.

Bērni katru dienu mani vēro un prasa, kas tur katlā ir, kā pasaku sautējums - tā sākas kašķi - ka grib saldējumu. Viņiem tas ir viens un tas pats - mamma grib, lai bērni ēd saldējumu no katla, bet viņi zina, ka tas veikalā nopērkamais, saldētavā ir labāks saldējums.

Un trakākais, ka es visu laiku to aizmirstu, un nākamreiz, kad gatavoju vakariņas, atkal pasaku - ka tas būs sautējums. Un atkal trači no gala.

Mana divgadniece vispār nemāk neko paprasīt - ikviena gribēšana sākas ar brēcienu, ka tieši to grib. Saku, ka tā neies cauri, ja tā brēc, tad neko nedabūn, bet pagaidām bez rezultātiem.

Prasīgā āda un Earth Friendly Baby

Pirmā reize, kad es patiesi apjuku un šķita, ka vairs nemāku izvēlēties ķermeņa kosmētiku, bija tad, kad paliku stāvoklī. Nudien, mana āda vairs nebija mana āda, gandrīz vai no jauna jāmācās ar to sadzīvot. Un tik izvēlīga kļuvusi, ak vai.. Ne tikai āda, bet galvenais jau deguns! Mans vecais ķermeņa sviests nelikās vairs pieņemams, lai arī, kad to pirku, par aromātu biju sajūsmā. Protams, manā ķermenī notiek lielas pārmaiņas, notiek BRĪNUMS, bet vai tad tam bija jāskar mani visu? Arī manu roku un kāju ādu? 

Vēlāk, kad jau mazais bija man uz rokām, sapratu, ka VĒL izvēlīgāka esmu kļuvusi krēmu ziņā. Jo zīdainītim taču ir tik jūtīga ādiņa.. Kā lai izvēlas īsto krēmiņu, īsto pūderi, īsto eļļiņu? Sevišķi, ja vēl ieej kādā no mammu/vecāku mājaslapām, kur salasies baisas atsauksmes par visos lielveikalos atrodamo Džonsonu... Kad biju stāvoklī, sanāca būt slimnīcā, un tur - pieaugusi sieviete, bet visa āda sarkana un niez, un kāpēc? Jo izdomājusi, ka nevar grūtniecības laikā smērēt savu smaržīgo krēmu, bet gan smērēs Džonsona bērnu eļļiņu. Taisnības labad gan jāsaka, es netaisu antireklāmu, jo mana āda pret šīm bērnu eļļiņām neprotestēja, bet kura mamma tad savu bērnu grib par izmēģinājuma trusīti padarīt - un pārbaudīt - strādā vai nē? Ja viss kārtībā, tad jau forši.. Bet..

Nē.. labāk jau uzreiz jāmeklē kāda eko kosmētika, par kuru zini, ražotājs liek roku uz sirds un saka, ka tā ir pēc iespējas dabīgāka, bez mākslīgām piedevām. Un ziniet, kāds man bija atklājums? Tā nemaz nav TIK dārga, kā pirms tam biju iedomājusies. Nu.. dārgāka jau gan ir, tas tiesa, bet vai tad mēs to krēmu zieķējam pilnām saujām un katru dienu? Taču nē. Un labāk es samaksāju tos pāris latus vairāk, lai mana sirds ir mierīgāka.  Turklāt.. ņemot vērā to, ka pati tērēju mazāk, jo ne velti taču šī kosmētika ir domāta gan bērniem, gan mammām :) beigu beigās tomēr sanāk, ka esmu vēl ietaupījusi. Vienvārdsakot - ir par ko padomāt. 

Eko kosmētika jau nu mūsdienās nav ar uguni jāmeklē, ne? Tagad tā ir kļuvusi populārāka, jo arvien vairāk un vairāk cilvēku piedomā pie tā, ko mēs ēdam un ko zieķējam uz ādas. Un tas ir labi. 

Mēs pastāstīsim par savu atklājumu (jāsaka, žēl, ka tas nenotika tad, kad biju stāvoklī). Un tas ir Earth Friendly Baby, kuru varat iegādāties June internetveikaliņā. Vispār - tur ir arī citas firmas, bet karstajā vasarā, kad to vien gribas kā dzīvoties ūdenī, mums topā ir ziepītes un vannas putas. 

Bērniem jau vispār patīk mazgāt rokas, bet viņi vienmēr to atcerēsies izdarīt, ja ziepes būs kā šķidrās ziepes, kur jāpaspiež, lai dabūtu ziepes ārā no pudelītes. 

Mana divgadniece jau ir varen viltīga. Vakarā mamma baseinā  nelaiž, tad viņa paņem mūsu mandarīnu šampūnu/dušasželeju iesēžas krēslā un saka, lai mamma atnes bļodu, jāmazgā kājas. Nu tā jau ir - ar netīrām kājām gulēt neiesi. Un bērns arī pie kārotā ūdens ticis. :) Ar šādu pudelīti tiešām pietiek ilgam laikam, ja vien protams, neatdod to bērna glabāšanā :D Viņš labprāt mazgātos vienā laidā. :)

Kā tie bērni aug, drīz vairs man vairs nebūs jāpiedalās mazgāšanās procesā. :) Bet, kamēr vēl to varu, to arī daru. Ziepītes smaržo tik patīkami maigi.. Ernests ar pasmaržo rociņas - Mammu, rokas kā puķes smaržo. 

Par vannas putām ir īpašs stāsts. Tagad, paldies dievam, odi ir pieklusuši, bet maija mēnesis un jūnija sākums.. ui, tur bija ko turēt. Ja mēs, pieaugušie, vēl kaut kā labāk tiekam galā, maziem bērniem ir grūtāk, un viņus odi sakož vairāk. Un odu kodumi niez, miegs līdz ar to ir sliktāks, bērns kašķīgāks, un ja vēl sakasās līdz asinīm.. :( Pavisam nejauši ievēroju (tas bija odu uzbrukuma laika vidū, kad sākām lietot šīs vannas putas, lai veldzētos karstajā dienā ūdens bļodā), ka lavandas vannas putas pievienojot vakara vai arī dienas vanniņām, bērns vairs tik traki nekasās. Un arī naktis bija mierīgākas.

Lavandai vispār piemīt nomierinošas īpašības, un mans pašas nesenais atklājums, ka lavandas ēteriskā eļļa palīdz pret apdegumiem. Jā, to var nedaudz, tīrā veidā uzklāt, un efekts būs. Bet vannas putas ir vannas putas, un es kaut kā nebiju iedomājusies, ka lavandas nomierinošais efekts varētu nostrādāt arī šādi. Bet strādā, un ko vēl vairāk var vēlēties?

Tā lūk, esam sajūsmā par šo sēriju, par tās maigo aromātu, par tās dabīgo sastāvu un iedarbību. ŠEIT varat apskatīt, kāda laba vēl kosmētika ir pieejama. :) Neesmu ražotājs, bet arī es, liekot roku uz sirds, iesaku.

Kur ir mana pumpa?

Sēžu istabā, bērns blakus gultā guļ. No rīta temperatūra, pie 39 grādiem..Eh, tā slimošana neliek mieru arī vasarā. Labi, ka izdevās iemidzināt, lai bērns atpūšas. Jau trīs stundas guļ. Pēkšņi viņa tik skaidri prasa - Kur ir mana pumpa?
Es protams, atbildum prastu - Tev pumpa pazuda?
Skatos.. nē, bērns vēl joprojām guļ. Un sapnī meklē savas pumpas. :)

Atceros, ka man mamma teica, ka es arī mēdzot pa naktīm runāt, tikai viņa neko neesot sapratusi. Ak, kādos kompleksos mani tas toreiz iedzina. Man riebās klases ekskursijas, kur jāpaliek pa nakti. Man bija tādas bailes, ja nu es pa miegam pasaku kaut ko tādu, ko es negribu, lai kāds uzzina?

Bet īstenībā, cilvēki, kas pa miegam runā, ir tik mīļi. :)  Kaut kas man tajā visā procesā ļoti patīk. Un nu es varu droši runāt pa miegam, man nav bail.