sestdiena, 2009. gada 22. augusts

supermammas

par mammām.

Par mammām var rakstīt daudz un dikti un no tik dažādiem skatu punktiem.

Par mammām rakstīt ir viegli, jo tā tagad ir arī mana ikdiena. Nē, nevis ikdiena, bet tie ir mani svētki! Mana dzīve!

Bet par mammām rakstīt ir arī grūti, jo dažreiz ir tik grūti atrast ĪSTOS vārdus, lai izteiktu tās sajūtas, to emociju gammu, kas ik dienu mani pavada, tai vārdi šķiet par vājiem. Bet citreiz atkal tik viegli, kā dažus cm virs zemes, un tad ir tā, ka varētu runāt un runāt...

tātad...



Supermammas


Atceros, kad studiju laikos domāju - nu kā tā.. Man nav bērnu, bet es nepaspēju izlasīt uzdoto darbu, savukārt kursabiedrene, kurai mazs bērniņš mājās, ir paspējusi ne tikai izlasīt, bet pat referātu uzrakstīt. Viņai taču tīri teorētiski brīvā laika ir mazāk nekā man, tomēr prakse rāda ko citu.


Tagad, kad pati esmu mamma.. Jā, atzīstu, ka daudz ko var izdarīt vairāk, tas nekas, ka arī darāmā ir daudz vairāk. Un loģiski domāju - Kāpēc tā? Kas ir mainījies?


Un konstatēju, ka mainījusies ir pieeja lietām, kas jāpadara, un ko gribētos izdarīt.


Arī kādreiz darāmā bij daudz, un vēl vairāk tā, ko gribējās izdarīt.

Bet šādā situācijā parasti notika tā, ka nezinot, no kura gala lai ķeras klāt, nereti iznākums - netiek izdarīts nekas. Jums nav tā bijis? Man ļoti bieži.. Tā vietā, lai sāktu no viena gala vienkārši darīt, es sēžu, nedaru neko un dusmojos vēl par to, ka nevaru saņemties un izdomāt, ko darīt.


Bet tagad tā nevar! Jo ir lietas, kuras noteikti ir jāizdara, un kuras nevar gaidīt, kamēr es izlemšu, ar ko sākt.


Bērnam taču gribēsies ēst!


Jāizmazgā drēbītes, un jāizgludina tās laicīgi.


Arī grīdai jābūt tīrai, lai mazais var droši rāpot. Viņš gan jau ka rāpotu arī pa netīru, bet mana mammas sirds to nespētu pieļaut.


Vairs nav laika domāt - ar ko gan lai sāk. Ir jāķeras klāt un jādara. Un ar šādu pieeju izdarīt var daudz vairāk. Ikviena mamma ir jau Supermamma, kurai pa spēkam ir viss!


Vienīgais nosacījums - būt reālai. Un neielikt darāmo darbiņu sarakstā lietas, kuras nemaz tīri fiziski nevar paspēt dienas laikā izdarīt. Bet izdalīt svarīgāko, un tad tik ķerties klāt.


Kāpēc vārds Supermamma, ja jau ikviena mamma tāda ir? Jo kļūt par mammu jau vien ir SUPER!


Ne tikai tāpēc, ka bērni ir forši un ienes dzīvē daudz prieka, bet arī tāpēc, ka tas tomēr ir darbs - izaudzināt cilvēku. nopietns un atbildīgs darbs. Vai Supermenam būtu pa spēkam tas, kas ir pa spēkam mammai?

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru