otrdiena, 2011. gada 7. jūnijs

Kur ir mana pumpa?

Sēžu istabā, bērns blakus gultā guļ. No rīta temperatūra, pie 39 grādiem..Eh, tā slimošana neliek mieru arī vasarā. Labi, ka izdevās iemidzināt, lai bērns atpūšas. Jau trīs stundas guļ. Pēkšņi viņa tik skaidri prasa - Kur ir mana pumpa?
Es protams, atbildum prastu - Tev pumpa pazuda?
Skatos.. nē, bērns vēl joprojām guļ. Un sapnī meklē savas pumpas. :)

Atceros, ka man mamma teica, ka es arī mēdzot pa naktīm runāt, tikai viņa neko neesot sapratusi. Ak, kādos kompleksos mani tas toreiz iedzina. Man riebās klases ekskursijas, kur jāpaliek pa nakti. Man bija tādas bailes, ja nu es pa miegam pasaku kaut ko tādu, ko es negribu, lai kāds uzzina?

Bet īstenībā, cilvēki, kas pa miegam runā, ir tik mīļi. :)  Kaut kas man tajā visā procesā ļoti patīk. Un nu es varu droši runāt pa miegam, man nav bail.

2 komentāri:

  1. :):) Mana lielā meita ari šad tad pa miegam runā, un nākamajā rītā neko no tā neatcerās. Amizanti:)

    AtbildētDzēst
  2. Mīlīgi :) tā vien šķiet, ka lielākais vairums cilvēku mēdz pa miegam šo to runāt. :)

    AtbildētDzēst