Pati vien jau samācīju bērnu uz muļķībām. Šodien bija tik karsta diena, un laistot dārzu un siltumnīcas, protams, gribējās pašļakstīties, sākumā jau virsū negāzām, bet tikai ar šļūteni kājas mazgājām. Bērniem tā iepatikās. Pēc pusstundas siltumnīcā, kurā ir pie 40 grādiem, ticat vai ne, bet dabūt aukstu ūdeni uz galvas ir tīri patīkami.
Ernests to vērodams, prasa, kas tas ir. Stāstu, ka lietutiņš. Viņš arī gribot. Nu labi, pacēļu šļūteni gaisā, tā lai tiešām tikai rasina, un bērns sajūsmā.
Māsa tad gulēja pusdienslaiku.. Kad viņa piecēlās, Ernests gribēdams viņu iepriecināt, ņem un ielaiž māsai sejā ar šļūteni ūdeni. Lieki piebilst, ka māsa par to nebija sajūsmā, un brāļa paskaidrojumi, ka tas esot lietutiņš, bija pilnīgi pie vienas vietas.
Bet ar ūdeni šļakstīties mums patīk. Kaut tik tie odi būtu mazāk, jo tagad šie pie ezera ir nometni ierīkojuši. Gluži kā ierakumos nu gaida pretinieku - Cilvēku.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Ak, brāļuks:) Atvēsināja māsu pret pašas gribu!
AtbildētDzēstJā, un odiem arī patīk jūnijs:)