svētdiena, 2009. gada 22. novembris

2.nov. no dārziņa nākot

Šodien ārā ir tik fantastisks laiks! Gaiss ir svaigs, tas nekas, ka auksts, un kāds mēness!!! Apaļš un liels pie skaidrām debesīm..

Vairākas reizes mēs apstājāmies mājup nākot no dārziņa, lai pavērotu mēnesi, Ernests priecīgs rāda, un mamma stāsta, ka tas ir mēness. Pie pašām mājām izskatās, ka mēness ir uz mūsu mājas uzsēdies, un Ernests to pamana, priecīgs rādot un saucot!

Vēl mēs sastapām drauga Edvarda balto kaķi, kurš nāca pie mums sasveicināties, glaudās man gar kājām, un Ernests, gribēdams kaķi papaijāt, gāja tam pakaļ. Bet kaķis gāja apkārt riņķī man. Vienu brīdi nevarēju saprast, kurš kuram seko, vai kaķis Ernestam, vai Ernests kaķim, abi riņķoja ap mani, Ernests smēja, līdz beidzot kaķis padevās un ļāvās, lai viņu papaijā. Ernests pietupstas, paijā kaķi, skatās uz mani un saka PAIII PAIII.

Tagad piecos jau ir tik tumšs, un tas iešanu cauri sausajām lapām padara vēl aizraujošāku - ejam, neredzam, kas ir zem kājām, bet skaļi čaukst. Un mums prieki! :)

Un nākamā lieta, kas jādara, jāsameklē visi atstarotāji, kas ir, un jāsakarina klāt! Lai mēs būtu pamanāmi pa gabalu! Māsai labi, viņai ratos atstarotāji jau ir, bet mums gan jānodrošinās pašiem.

putru ēdot

Tādā dienā, kā šī, kad nekur nav jāsteidzas, un nav jāskatās pulkstenī, jāpielāgojas kādam plānam, es izbaudu bērna barošanas prieku. Pusdienās ēdam putru. Mums parasti putras ēšana ietver ne tikai paēšanu, bet arī parunāšanos, daudz daudz smaidīšanas un vismaz trīs pauzītes. Man tiešām ļoti patīk barot mazu bērnu.

Kā mazā pamanīja, ka mamma ir sataisījusi putriņu viņas bļodiņā, tā sāka tā runāties, priecāties! Apliekam priekšautiņu, un jūtu, ka mazā nevar vien sagaidīt, kad beidzot tiks pie kārotās putras.

Pirmās karotes putras apēdam klusi un mierīgi, vien kājiņu šūpinot.. Tad Intruks paskatās uz mani, sažmiedz actiņas un tik mīļi uzsmaida!!! Piedāvāju nākamo karoti, bet "nē, mammu, vai tad Tu neredzi, ka tagad ir jāpasmaida? tā putra labāk garšo!" Un es smaidu pretī "ak tu mana maziņā foršiņā! kāds tev ir fantastisks smaidiņš" un smaids top vēl lielāks!!!!

labi, nu es esmu gatava turpināt ēst. - apēdam vēl pāris karotes, un nu kārta burbuļiem. Ar putras pilnu muti taču sanāk interesantāk pūst burbuļus.

beigu beigās mammai tiek tik laimīgs un apmierināts smaids un tukša bļodiņa.

"tu, mammīt, ej nomazgā bļodiņu, bet es pastāstīšu dzeltenajam lācim, cik garšīga bija putra!"